30 October 2016 @ 01:51 am
 
Es saprotu, ka mani var ļoti vienkārši diskreditēt, jo es esmu "tieva", un es arī nemēģinu izlikties, ka es spēju niansēti saprast, kā ir pārdzīvot par "liekiem kilogramiem", tikt galā ar komentāriem no citiem, ka esi par resnu, vai paša pārliecību, ka esi par resnu, bet mani patiešām (un jau sen) ļoti nomāc visa šī apsēstība ar slaidu ķermeni un kilogramu nomešanu, un ļoti sāp sirds par to, ka ir tik daudz meiteņu/sieviešu, kas izskatās ļoti labi, bet kopējā sabiedrības spiediena dēļ visu laiku satraucas par savu svaru, un tāpat ārkārtīgi sadusmo tie gadījumi, kad šķiet, ka tā satraukšanās par "resnumu" ir dumja koķetēšana, jo tas tikai nostiprina vispārējos priekšstatus, ka būt tievam ir labi un pareizi.

Nedomāju, ka šis ir baigi nozīmīgi un kaut ko mainīs, bet pēdējā laikā vienmēr, kad kāds man pasaka kaut ko no sērijas "nu, jā tu jau vari ēst saldumus un neiet uz aerobiku, jo tu esi tik tieva", kas nepārprotami implicē, ka, ja būtu apaļāka, tad būtu jārīkojas citādāk, laipni paskaidroju, ka varētu un ēstu saldumus arī tad, ja man būtu vairāk kilogramu, ka visu dzīvi esmu klausījusies komentārus par to, ka izskatās, ka es neko neēdu, kas absolūti neatbilst patiesībai, un man tā kā sāk apnikt, kā arī paskaidroju, ka, manuprāt, tievuma kults nav ne kas labs, ne veselīgs, un vispār, kā šis viss ir no anthropological point of view. Kā jau teicu, nedomāju, ka šis ir kaut kas revolucionārs un supervarens, bet tas ir tas, ko es varu darīt, lai mazinātu nejēdzīgus stereotipus, un man patiešām nešķiet adekvāti, ka kāds cits man teiks - ir ok vai nav, ka es ēdu tos saldumus.

Tievums/resnums un vispār visādas ar izskatu saistītas lietas ir vienas no tām, kuru kontekstā es esmu tik ļoti pateicīga par to, ka studēju tieši to, ko studēju, jo citu cilvēku teorijas apstiprina to, kā man vienmēr intuitīvi ir šķitis, proti, ka all this is so, so wrong.
Tādi komentāri kā "varētu jau nu gan pacensties un nomest pāris kilogramus, citādi šādas uzspīlētas drēbes nevar valkāt" vai "re, kā uzēdusies" man liekas tieši tik adekvāti kā manu bērnudārza biedru vai pamatskolas biedru izteikumi par to, ka es esmu bolace un krople, like, who do you think you are that you have any right to comment on other person's body? Citi cilvēki nav kaut kādas vāzes vai kādi citi interjera priekšmeti, kam būtu jāizdabā kāda estētiskajām vēlmēm.

Un es ļoti labi saprotu, ka viena lieta ir izdomāt, kāda ir tava racionālā pārliecība šajā jautājumā, bet cita - tas, kā tu par to jūties. Bet tieši tāpēc, ka ar jūtām nevar tik viegli tikt galā, man liekas ļoti svarīgi nodefinēt savu prāta "pārliecību" par šo un turēties pretī, kad sākas "kāds ir par resnu" runas.
 
 
( Post a new comment )
[info]nindzja on October 30th, 2016 - 10:27 am
>būt tievam ir labi un pareizi

Būt ar veselīgu, stipru ķermeni ir labi un pareizi. Varēt noskriet 10km, 10x atspiesties un 3x pievilkties ir labi un pareizi. Runāt par liekajiem kg tikai no "ārējā paskata" skatpunkta nav labi un pareizi, tā ir stipri virspusēja pieeja. Starp citu, cilvēkam, kurš apzinās, ka viņa ķermenis ir funkcionāls, to ir vieglāk pieņemt un "turēties pretī sabiedrības spiedienam" nekā tādam, kurš sevi vērtē tikai pēc ārējā paskata (kurš dīvānā sēdētājiem bieži patiešām ir bēdīgs, gan tievajiem, gan resnajiem - šķība mugura un kakls (paldies monitoram) nostiepts uz priekšu).
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on October 30th, 2016 - 12:17 pm
nu, piemēram, man kā cilvēkam, kurš apzinās, ka viņa ķermenis ir funkcionāls un veselīgs, nav diez ko vieglāk "turēties pretī sabiedrības spiedienam", pat gandrīz otrādi, a la "jau jau viss ir tik labi, kāpēc neizskatās 100% tā, kā "būtu jāizskatās"?"
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]nindzja on October 30th, 2016 - 02:06 pm
Parastam cilvēkam viņa 70-80% arī ir tie "100%". Nav jēgas salīdzināt sevi ar fotošopu, profesionāliem sportistiem/modeļiem vai 1no100000 gēnu loterijas uzvarētājiem.

Bet nav arī lielas jēgas dzīvot puslaimīgam, ja gribas kaut ko vizuāli uzlabot (un tas nemaksā roku un kāju). Tomēr pliks izskats nav labākā motivācija, labāk kaut ko darīt for fun, dēļ procesa un dēļ foršiem cilvēkiem, un tad arī viss būs - jauni draugi, interese turpināt un rezultāts.
(Reply) (Parent) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on October 30th, 2016 - 01:43 pm
Protams (es gan nepiekrītu, ka visiem būtu jāvar noskriet 10 kilometri), un arī funkcionāls ķermenis man liekas aizdomīga kategorija - jo nu funkcionālu katrs definē citādāk. Es, piemēram, nekad nevarēšu noskriet 10 kilometrus ar visu savu tievumu, un nedomāju, ka man tāpēc būtu jāsāk uzskatīt savu ķermeni par nefunkcionālu (bet tieši tas ir tas vēstījums, kas nāk no visām pusēm).

Un, jā es piekrītu, ka ķermeņa apkārtmēru gadījumā runāt tikai par izskatu ir nepareizi, bet tas ir tieši tas, kas notiek - automātiksi tiek pieņemts, ka, ja kāds ir apaļš, tad dzīvo neveselīgu dzīvesveidu (jo tā taču IZSKATĀS), un visi tie mediju ideāli tomer lielākoties ir saistīti ar to, kā izskatās, nevis, cik veselīgi tas ir. Turklāt, tas ir reāls fakts, ka par neveselīgu dzīvesveidu apaļi cilvēki saņem daudz vairāk shaming, nekā tie, kuru izskatā tas tik uzkrītoši neatspoguļojas.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]nindzja on October 30th, 2016 - 02:21 pm
>funkcionāls ķermenis man liekas aizdomīga kategorija - jo nu funkcionālu katrs definē citādāk

Galvenais, ka funkcija vispār ir un, lai latiņa nav pārāk zemu ("varu uzkāpt uz otro stāvu bez aizelšanās, mērķis sasniegts").
(Reply) (Parent) (Link)