Man gan apkārt īpaši neviens par britu lēmumu izstāsties nepriecājas, bet tad, kad es nejauši uzduros kaut kam tādam kā prieka rīmes, kas ietver vēstījumu, ka Dievs palīdzējis britiem atgūt valsti, un vēl piebildi, ka Brisele tagad kaut ko mācīsies, un Lavijā varbūt mazināsies birokrātija, tad man tas sāk atgādināt to janvāri pēc eiro ieviešanas, kad es regulāri dzirdēju cilvēkus veikalos izsakāmies par to, cik eiro neglīti un pretīgi salīdizmājumā ar latiem, t.i. ir tik skaidrs, ka cilvēki ir ļoti dusmīgi par daudzām citām savā valstī notiekošām lietām, un jau sen viņi ir dusmīgi, tik dusmīgi, ka varbūt nemaz paši līdz galam nespēj sev noformulēt, par ko un uz ko ir dusmīgi. Un tad šis ļauj sajusties tā, ka mēs pastarpināti esam iespēruši ļaunajai ES, kas neko labu mums nav darījusi, bet tikai apdraud mūsu nacionālās vērtības, aizver cukurfabrikas (kuras gan aizvērām mēs paši, bet tas jau nav svarīgi), mēģina mums uzspiest kaut kādu cilvēktiesību ievērošanu utt.

Es galīgi neuzskatu, ka viss, ko dara ES ir brīnišķīgi, un ka par būšanu tajā vajadzētu nekritiski priecāties, bet sajūsma par šo man liekas ļoti bērnišķīga.