Par pēdējo naudu lasam.lv nopirku Dainas Tabūnas stāstu krājumu un apmēram pusi jau esmu izlasījusi.

Tā ir pelēka un smeldzīgi skumja grāmata it kā par neko, es teiktu, ka šis "nekas" varētu būt "mūsu visu" bērnība un pusaudžu gadi. Manā dzīvē vairāk vai mazāk pat ļoti tiešā veidā ir bijis daudz kas no tā, kas tur aprakstīts. Slepeni darījumi ar Dievu, apšaubāmas bērnības fanztāzijas, kuras labāk nevienam nestāstīt, neiešana uz skolu, viltotas zīmes, kaut kāda miglaina, murgaina nonstop ballīte, uzturēšanās pašradītā paralēlajā realitātē, kurā "jebkurš notikum ir labāks par nekā nenotikšanu". Tā ir tāda realitāte, kurā tu izmisīgi centies tuvoties savas dzīves centram, un, likumsakarīgi, vienmēr paliec kaut kur fonā.

Brīnišķīgi, ka kāds šo stāstu ir izstāstījis.