"Tā ir tāda realitāte, kurā tu izmisīgi centies tuvoties savas dzīves centram, un, likumsakarīgi, vienmēr paliec kaut kur fonā." - šis man liekas ļoti precīzi. Kad lasīju, man arī tā šķita smeldzīga grāmata, bet tomēr es arī daudz smējos to lasot. Nezinu, varbūt tāpēc, ka man tajā šķita ļoti skaidri sajūtams, līdzīgi kā tas ir bijis dzīvē, ka tajās apšaubāmajās situācijās un stāvokļos ir kaut kas ļoti dzīvs un kaut kādā nozīmē "tīrs". Tāpēc mani šī grāmata piesaistīja, lai gan parasti grāmatas par pusaudžu gadu piedzīvojumiem parasti neinteresē.