| Vainīga? Nevainīga? Kas? |
[12. Aug 2006|17:35] |
Vakar biju Iecavā pie saviem radiem... Tēta un vecmammas, braalēna un tantes....
Iepriekšējo nakti visu noraudāju, jo negribēju braukt uz turieni...
Tur nebija slikti, bet tas viss ko es redzeeju satrieca mani...
Tētis un vecmamma ir traki novecojuši...
Tētim ir ļoti slikti ar veselību...
Lai cik es negribēju viņu kādreiz atbalstīt, tagad es sapratu...
Ja vajadzēs es viņam ziedošu visu..
Netikai viņam, bet mammai arī....
Viņi man dāvāja dzīvību... |
|
|
| Piedošana un meli... |
[26. Maijs 2006|10:17] |
Viņš man piedeva, ka es viņam nesameloju un pateicu, kā bija...
Bet īstenībā es sameloju melus.... |
|
|
| |
[25. Maijs 2006|23:48] |
Pēc avārijas vajadzēja kaut kam mainīties manā dzīvē- bet nemainījās.
Nu tad šodien beidzot viss mainījās....
Es pazaudēju visu, visu, ko es tā mīlēju...
Labs, nav ko gausties pati pie visa esmu vainīga...
Tagad varat mani saukt par KUCI,MAITU,MAUKU....
Jebkādi varat mani apvainot, vienīgais, kas man sāp tas ir pašas nodarījums citiem.
Apsveiciet mani, es esmu brīva...
Man atkal ir sirdssāpes...
Un tas viss taapeec, ka es esmu JAUKA-MAUKA!!! |
|
|
| 25 februāris... 2006 gada |
[27. Feb 2006|21:20] |
|
Diena, kad es aizgāju no D.D. salona.... |
|
|
| Izrādās arī sapņi piepildās.... |
[27. Feb 2006|21:19] |
|
Man tagad mājās ir mazs monstriņš.. :)) |
|
|
| Beidzot... |
[19. Feb 2006|20:40] |
|
Es vairs nejūtu neko, pat tik daudz lai nejustu.... |
|
|
| Tu esi laimīgs par sapni, bet sāpināts par realitāti... |
[7. Feb 2006|23:40] |
SAPNIS
Tik maigs... Tu, es, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas... Atkal esam vasaras virpulī... Dejojam, priecājamies, apskaujamies, uztraucamies... Un tā visu laiku, virpulī, virpulī... Bez apstājas.
Nav ne mirkļa, lai apstātos un parunātos, visapkārt tikai smaidi...
RĪTS
Kaut uz sekundi vēl.. Ļauj no visiem atvadīties... Mēs taču nepaspējām parunāties... Jā nu rīt sapnī es viņus vairs neredzēšu? Ja, nu es viņus vairs- nekad, nekad neredzēšu...
(man birst asaras)
ES DODOS REALITĀTĒ...
Man vairs nesāp... Es dzīvoju... Es dzīvošu priekš nākošā sapņa, lai atkal satiktu jūs... Lai atkal mēs vēltos no kalna, lai atkal nolādētu Slovēņu laikamstākļus... |
|
|
| Jūku prātā... |
[7. Feb 2006|07:36] |
Atkal sapnī redzēju viņu...
Nav vairs nevienas lietas, kas neizskatītos, neatgādinātu par viņu...
Vairs nevaru izsturēt!!! |
|
|
| Bljad, jau atkal... |
[6. Feb 2006|22:20] |
Jau atkal esmu sapinusies starp to, kas ir acīm redzams...
Tur nekā nav un nevar būt...
Bet es atkal pinos ar savu prātu.
Domāju par to...
Tas viss galvā grozās tūkstoš versijās...
Aaaaa, bet tas ir patīkami no tās puses, ka man patī sapņot..
No otras tas ir slikti, jo es atkal meloju.. |
|
|
| Saruna ar sirdi... |
[4. Feb 2006|16:11] |
Es: Esmu pats nodevīgākais cilvēks uz pasaules....
Sirds: Un kas par to?
E: Bet man sāp, ka es nevaru viņam atzīties līdz galam...
S: Kuram tu nevari atzīties?
E: Laikam jau vairāk es sev nevaru atzīties, ka patiesībā nemīlu nevienu no viņiem...
S: Tu esi sapinusies starp viņu un viņiem... Izlem, kas ir svarīgāk!!
E: Svarīgāk ir būt pašai sev...
S: tu tā arī neko neesi sapratusi...
E: Bet...
S: Klausies uzmanīgi.... Tava problēma ir tā, ka tu nemīli nevis viņus, bet nemīli sevi. Tu dot viņiem visu sevi, bet atpakaļ neko, neko neesi saņēmusi...
E: Nu nav jau tā, ka neko nesaņēmu...
S: Nepārtrauc... To ko tu saņem sauc par-par atmaksu... Labu vai ļaunu nav nozīmes...
E: Bet nejau par to es tev gribēju jautāt... Es gribēju zināt, ko domā tu par vakardienu...
S: Atbilde ir vienkārša- tu nemāki mīlēt....
P.S. Arī ar mani sirds sarunājas, bet dažreiz viņa pasaka kaut ko skarbu... |
|
|
| Pats jocīgākais... |
[2. Feb 2006|19:38] |
Uz zini, kas ir pats jocīgākais??? Virs neslāpst un nesalst.
\ |
|
|
| Cik var dzert??? |
[23. Jan 2006|23:34] |
Nu liekas 1dienas diena...
Nē ,bet tā vai tā ir jādzer!!!
Rīt gan jau tas būs jānožēlo...
Tapēc, ka mani atrada, kā līķi...
Nu, bet mes tā drusku patusējām.. :))) |
|
|
| Dakša!!! |
[21. Jan 2006|03:14] |
|
Labi, ka ir Dakša, kas mani izvelk pat no posta!!! :)) (Dakša nav dakša, Dakša ir Dakša) |
|
|
| -25... |
[19. Jan 2006|16:14] |
|
Mīlu Latgali vien par to, ka šeit ja ir auksti, tad ir. Tad var neiet uz skolu... Bet no vienas puses no 2dienas vēstures ieskaites mani nekāds aukstums neglābs.. Fuck!!! |
|
|
| Sapnī... |
[17. Jan 2006|07:41] |
Kā par brīnumu es šodien sapnī lidoju...
Ne saviem spēkiem, ber at baloniem un solinju, bet bija patīkami, jo es lidoju un bildēju.. Zēl, ka ar savu veco fotoaparātu, bet tas vienalga bija patīkami.. :)) |
|
|
| Atkal? |
[11. Jan 2006|15:51] |
|
Kāpēc līdz ko visam būtu jābūt ideāli sākas šaubas manā iekšienē. Šaubas plūst caur pirkstiem gluži kā ūdens rītos no krāna. Un es nejūtos vīlusies. Atkal iekšā ši vienaldzības sajūta- lai jau plūst. Bet kas būs rīt, kad man atkal gribēsies mīlēt, bet šaubas būs jau visu aiznesušas? |
|
|
| Atkal atgriešanās... |
[10. Jan 2006|21:43] |
Tu atgriezies-atkal... Lai atkal man liktu domāt tavā vietā. Es taču to tev jau teicu sen... Un teicu arī citiem... Neviens taču man neticēja un teica, ka es esmu tikai greizsirdīga un, ka šos vārdus man nāksies nožēlot.
Es nenožēloju, ko teicu... Es nenožēloju, ka pieņēmu tevi atpakaļ... Man nesāp, ka tev tagad ir cita...
Es pat īsti nesaprotu, kā man justies. Ko man darīt, ko teikt, kā uzvesties. Kādreiz es kristu panikā, bet tagad ir tāda sajūta, tāda vienaldzīga. Tu esi atgriezies, bet iekšā vairs nav nekā, nekā... Nav arī īsti spēka tev palīdzēt, jo ikreiz, kad atdevu sevi visu-tavu problēmu risināšanai es aizmirsu par sevi. Un tāpēc daudzreiz arī cietu.
Kapēc tu atgriezies?
Kapēc es tevi pieņēmu atpakaļ?
Kāpēc?
Kāpēc?
Šodien gribēju izkratīt sirdi kādam,pateicu viņai šo situāciju un sāku nožēlot, jo nodevu tevi. Viņa nevienam neteiks, ja pat teiku, tad man tas nesāpētu. Vienkārši sapratu, ka man vajadzīgs esi tikai tu...
Un atkal sirds grib uzticēties tikai tev. Un atkal prāts ir aizmirsis sāpes, ko nodarīji tu. Tu esi mans draugs, mans rododendra augs, mans prieks, mans acu raugs.
Kāpēc?
Labi tikai, ka es mīlu citu...
Bet draugs tu man būsi mūžīgi.... |
|
|
| Ziemasssvētki |
[26. Dec 2005|20:00] |
|
Jāteic, šogad nav ne vainas. Jo macāk tos pavadi ar savu ģimeni, jo normālāki tie liekas. Varētu tikai sirdī atrast to sajūtu, ko citi saucpar svētku sajūtu. Patiesu prieku un sajūsmu izjūtu tikai tajā, ka Impo ir atbraucis un ir kam pakrist uz nerviem... :DD Pēc vakardienas vakara paskatoties uz viņu man gribas smaidīt!!! He, he... Labi, ka viņš man vakar neatrāva.. :)) |
|
|
| Rīt jau 17... |
[23. Dec 2005|20:44] |
Fuck!!!! Rīt!!! Man ir iestājusies pusmūža krīze...
Bet runājot par vakardienas balli!!! Bija ideāli, promtams, pirmstam salasiijaamies pie manis dziivoklii, tad gaajaam... Ja, nebūtu Jonāna es laikam nebūtu tik sajūsmināta par šo balli... Bet viņš ir malacis mūs 3 viņš izdancijāja pamatīgi... Paldies Jonānam.. :)) |
|
|
| Vai jūs mīlēsiet mani, kad man vairs nebūs 16??? |
[20. Dec 2005|13:16] |
|
Palikušas 4dienas, kamēr es vēl varu baudīt savus saldos 16... :)) Vakar sajutos labi, tad kad ar tiem diviem valkājos pa ielām... Likās, ka vēl kaut kam esmu vajadzīga...Šodien uz skolu neaizgāju, jo tā ir pēdējā diena, kad savos saldajos 16 varāju gulēt cik ilgi gribējās.. :)) Man nekad vairs nebūs 16... |
|
|