| Tu esi laimīgs par sapni, bet sāpināts par realitāti... |
7. Feb 2006|23:40 |
SAPNIS
Tik maigs... Tu, es, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas... Atkal esam vasaras virpulī... Dejojam, priecājamies, apskaujamies, uztraucamies... Un tā visu laiku, virpulī, virpulī... Bez apstājas.
Nav ne mirkļa, lai apstātos un parunātos, visapkārt tikai smaidi...
RĪTS
Kaut uz sekundi vēl.. Ļauj no visiem atvadīties... Mēs taču nepaspējām parunāties... Jā nu rīt sapnī es viņus vairs neredzēšu? Ja, nu es viņus vairs- nekad, nekad neredzēšu...
(man birst asaras)
ES DODOS REALITĀTĒ...
Man vairs nesāp... Es dzīvoju... Es dzīvošu priekš nākošā sapņa, lai atkal satiktu jūs... Lai atkal mēs vēltos no kalna, lai atkal nolādētu Slovēņu laikamstākļus... |
|