lelle's LiveJournal Entries [entries|friends|calendar]
lelle

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

nav ko sūdzēties [18 Nov 2004|12:26am]
[ music | Maar ]

pustukša čipsu paka. un tur ir sēta. Jūrai priekšā sēta. es gāju un domāju par skrandām, kas liek izskatīties par bezrūpīgiem tauriņiem, esot un paliekot akmeņu maisiem, apkārtiem ar krāsainām skrandām, ko planda vējš, kā rezultātā liekas, ka tas ir taurenis, kas tur plivinās, jautrs un bezrūpīgs. un kājas pinās smiltīs. bet tad priekšā izrādījās siena. liela liela siena. es vienkārši neko nemanu.

un viņa dzied par paniku. un es nemāku ierakstīt diskus. es varētu pacensties. bet man bail kaut ko salauzt. es negribu neko te salauzt.

post comment

kaut kā trausli (špikojam ko, ja?) [17 Nov 2004|06:12pm]
stikls, stikls, stikls. tas viss ir stikls. un mēs arī. mēs arī esam stikls. un saplīsīsim. varbūt. ja nebūsim saudzīgi viens pret otru. lūdzu. jo citiem pēc tam pa tām lauskām staigāt būs sāpīgi. jums taču negribas, lai citiem jūsu vai cita lausku dēļ sāp? es taču zinu, ka negribas. lūdzu. saudzīgāk. kaut nedaudz.
post comment

tajaa tekstaa laikam ir daudz kljuudu [15 Nov 2004|12:04pm]
nee. vinjam negribas lidot. nee. nekam konkreetam patiesiibaa. un nevienam. gan jau kaadam. es domaaju, noteikti pasaulee ir kaads vinsh, kam negribas lidot. pat ja taa ir vinja, kurai iekshaa seezh vinsh. vai kura kaadreiz bija vinsh vai buus vinsh. nu jaa. kaada starpiiba patiesiibaa, jo runa tik pat labi var iet (runa nekur neiet tachu, cik var atkaartrot!) arii par tas. un tagad mees vareetu veltiit vismaz pusi dienas, domaajot par to, cik ljoti gribas lidot akmenim. bet nevajag sniegties peec tuvaakaa un mest. ne jau taa. peeksnji palikt vieglam, vieglam, pacelties un lidot kaa puukai, kur acis, vai veejsh raada/nes. ne jau roka, ko vada kaada peleeciiga masa, kas atrodas kaula kastee, pashaa radiijuma (taa, kas met) augshaa (veel augstak tam patiesiibaa ir tikai mati un varbuut arii cepure, ja indiviids neatsakaas taadu neesaat. ja anu veel ir visadi nostaasti par auraam vai ko taadu, bet man neliekas, ka shoreiz runa iet (nu jaa, jaa, neiet) par to). un tai pat laikaa mees varam izteeloties puuku. un meegjinaat uztvert vinjas domas. man liekas, ka arii vinjai ir raksturiiga dziivajam piemiitolshaa veelme buut kaut kur, kur vinjas nav. taatad. man liekas, vinja domaa, ka buutu jauki, ja veejs nesvaidiitu visu laiku un nebuutu jaapraato visu laiku, kur atradiisies naakoshjaa briidii.
bet vakar vakaraa man palika nedaudz skumiigi (peec shejienes sesijas, mhm). man parasti paliek skumiigi kad es domaaju par to, par ko es tajaa briidii domaaju. tachu tad skumjas transformeejaas izklaidiigaa sapnjainiibaa, kuras ietekmee es iekaapu nepareeeizajaa tramvajaa. bet nu neliela beeda - tramvaja kartinja taapataas nederiiga, jo pagaajsmeenesha - tramvaja vadiitaajs saprata, ka es sajaucu un izlaida mani krustojumaa. un man tas likaas pat diivaini, jo es nudien neuzvedos histeeriski. staaveeju vien pie durviim klusi smaidot. (skan kaut kaa klishejiski laikam un man te ir daudz iekavu, nez, vai iekamvaam nesaap buut (tikt izmantotaam)? burti gan jau ir pieradushi.. par iekavaam gan es neesmu tik drosha). un tad man likaas, ka es uzreiz ieshu guleet, gribeeju tikai piepildiit teejkannu riitam, bet jau gaitenii es sapratu, ka nebuus gan taa un ka patiesiibaa taa buus 4taa nakts. shoreiz gan nebija necik ilgi. laikam pat ne divas stundas, jo pirmdiena tachu ir naakoshaa (tagad vinja jau ir, ja nezinaajaat) un pirmdienaas, kaa zinaams, paagri jaaceljas. vismaz nguleet liidz 12tiem-2iem, kaa liidzshineejaas 3 dienas nevar. nu jaa. ar mani esot gruuti dziivot, jo es paaraak daudz gribot (taa laikam arii ir) un arii sniedza neloielu ieskatu no seerijas tu esi tomaats un tas, ka siltumniicaa nedaudz paveera durvis un uzpuuta veejinsh, taa ir tikai neliela puusminja, bet tu jau raujies taa, it kaa tu buutu aaraa un ziema buutu klaat nu jaa. nekaada pamata domaat, ka ir savaadaak :) un te tagdinjaas ir padaudz cilveeku. agraak sheit vienmeer vinju bija maz. bet tagad taadu ir daudz pat te. visadas rindas un taa taalaak, varbuut ir gadiijies ar to saskarties, bet var buut arii ka ne. un man nav ne jausmas, es nevaru izlemt. bet gan jau tulinj tulinj. ja vien kaads no jums buus (ir?) ticis shitik taalu un ja vispaar buus taada tik taalu tikshanas iespeeja, tad gan jau es shito briesmiigo dilemmu buushu atrisinaajusi, un kaut ko izdomaajusi.
4 comments|post comment

hmm.. [15 Nov 2004|12:09am]
un vai Jūs lūdzu nevarētu pateikt, kur var nopirkt pūšamo krāsu, kur ir grafitī, vai kā to sauc, veikali un kur ir kādas reklāmas aģentūras rīgā?
post comment

naktis [15 Nov 2004|12:00am]
ejot pa šoseju dejot seno cilvēku mežonīgo deju. tā, ka elpa aizraujas un kājas sāp pēc dažām minūtēm, dejot. gar zhogiem un stiepleem ejot konfektes eest un dejot, tumsaa katiities un elpas mutuljus veerot. peedeejaas 3 naktis bija jaukas. peedeejaas triis. briinumsveciites man ir pakas, veselas triis. jaa, veselas triis. dedzinaat sveciites, briinumus gaidos, sekojot saukumam, dedzinaat.

es.. pasmaidiet lūdzu.

paldies [*pasmaida]
post comment

absolūti [13 Nov 2004|04:16pm]
reizēm gadās skaisti. reizēm gribas klusēt un televizors traucē. skola nav mūžīga, jo mūžš ir galīgs, bet dažām lietām, kā, piemēram, skolai, nav bijis sākuma, tāpēc nebūs beigu, un, līdz ar to, viņa nevar būt mūžīga. mīkstinājuma zīmes ir galīgi nepierastā vietā un ir vārdi, kurus cilvēki lieto galīgi citādi, nekā vajadzīgs. piemēram mūžīgi. bet te jau iet runa par kaut kāud lietu mēru, par ko cilvēks pieņem sevi (parasti). un vēl ir tāda lieta, kā matemātiskais punkts, kura nav, jo tam nepiemīt enerģija un bez enerģijas nav nekā, un kurš ir visur un vienmēr un absolūts (vakar man to pierādīja, detalizēti un pamatoti, par ko paldies. paldies jau nu noteikti un ne tikai par to un tā konkrēti un arī ne pārāk (konkrēti), bet paldies). reizēm ej pa ielu/parku/vienalga kurieni un skaties apkārt domājot vai tiešām es te eju, nupat esmu gājis tur un vai tiešām te izskatās?. var ne tikai redzēt (būt redzīgam), var arī skatīties. un bilde nekad nav viena un tā pati. tā gausi. tā neiemeslīgi. un kaut kādā ziņā pat patīkami, lai gan nedaudz pazuduši (tā apmaldījusies sajūta, nu Tu taču zini, par ko iet runa?) un pie visa laikam var pierast. pat pie mīkstināijuma zīmes ~ šī simbola vietā. reizēm.. viss dalās pa reizēm. ir un nav vienlaicīgi. ir atsevišķs un saplūdis. viss.. ir.. nav.. paldies :)
2 comments|post comment

ā un es.. laikam solīju tos dzejoļus, kas nav mani, bet kas man patika.. [12 Nov 2004|03:52pm]
es būšu lakonisks
es neteikšu neko
par dzīvību pirms nāves
lai cits kāds liekuļo
es nevēlos vairs zināt
cik šogad mirušo
tāpat man viņu pietiek
tie nesaka neko

---
apturi, vienalga ko..
man gribas paskatīties
apstājies vienagla kur
tu steidzies nebūtībā

tu nekavē
viss vienmēr notiek laikā
un tas, ka pulkstens iet
navmūsu vaina

ar kosmiskiem ātrumiem
mēs tiecamies zvaigznēs
ne tāpēc, ka vajag
bet tāpēc, ka varam
tāpat kā viens otram
paejam garām

es nezinu, vai autors būtu atļāvis man šos te publicēt. apmēram divus gadus neesmu ar viņu kontaktējusies. viņu sauc Jānis (bet Jāņu ir daudz) un dzejoļi ir tapuši (laikam) 2002. gada rudenī.
post comment

[12 Nov 2004|03:49pm]
pavisam savādi. pēdējā laikā pārāk bieži pārāk skumji un vēl kaut kā ne tā atnākot šeit. man patika narkomānu sēta :) un es zinu vēl dažus, kam viņa būtu patikusi. tur ir tā.. jauki.. mhm. un nav ne jausmas, kāpēc tai vietai ir tāds nosaukums. jūos, kā mazs bērns, kas saplēsis vāzi un tagad pieaugušie (lielākā daļa no tiem, kas man kaut vai nedaudz kaut ko nizīmē, vai kuru viedokli es varētu ņemt vērā) uz mani dusmojas un domā, kā lai mani soda, vai arī jau ir sodījuši? es nezinu. bet dusmojas un ir neapmierināti noteikti. kaut kā.. eh.
post comment

man bija vērts. pat vairāk kā pa 100% [11 Nov 2004|07:50pm]
tas ir gari. un tas ir krieviski. bet. pavisam noteikti ir vērts izlasīt. arī burtot un mocīties. ir vērts. jo nu.. grūti paskaidrot. vajadzētu iztulkot. bet links ir šiet:

http://dorians.miecys.lv/stuff/regidor.doc
post comment

rūgts [05 Nov 2004|01:15pm]
ausīs dūc un iekšā darbojas kaut kas, kas spiež no sāniem visu kopā. no visām pusēm. no priekšas, aizmugures, labā un kreisā sāna. apakšā un aukšā nē. un spiež. spiež. es varēju būt tur. bet manis tur nav. tā laikam ir tīra (neatšķaidīta) skaudība. un man ir sarežģīti. jo spiež. un rūgts. tur ir. un te nav. un. un.. labāk par to nedomāt. nezināt. neatcerēties. neredzēt. aizmirst. daudz, daudz labāk. savādāk spiež. un rūgts.
post comment

es šonakt laikam maz gulēšu. [30 Oct 2004|08:27pm]
mūzika plēš ausis. skaļa. un vēlme raudāt, neliela. žēlums pret sevi, ne par ko. jo neesmu pasaules naba (ak). diezgan nožēlojami es teiktu. tā no malas. un nekā. es nedaudz sūdzos, bet viss taču.. nezinu, kā ir. man nav tas, kas bija, tev ir tas, kas nebija. lietus ir visaptverošš un skaists. un tā vieta ir jauka (nemaz ne jauks vārds). krāsniņa dūc un smaržo pēc pelējuma. un cilvēki. kurus vieno vārdi. man patika, jā.
post comment

vieda, bet kompleksaina (un kā domā Tu?) [30 Oct 2004|05:22am]
[ mood | putni lido ]

putni lido prom un es nezinu, kad tie atgriezīsies, putni lido prom...
Tu dejo vēderdeju un es jūtu tajā izlokāmies spirgtu saspringumu. matērijas ielāps bez pielietojuma nepiešūts, diktafonēšanās bez gala un malas. diktafonēšanās.
sarunas par dzeju un ne tikai. sarunas. nespriediet pēc izskata. lūdzu. un apskāvieni kā paradums. atvadu un sveicienu apskāvieni. pastaiga pa zaķi ar tramvaju un kapos, ciemošanās pārāk vēlu (es taču neesmu nepieklājīga). rīt būs dzeja un es kā skatītāja, kompleksaina tikai.

post comment

[29 Oct 2004|09:32pm]
plīst ziepju burbuļi, plīst
dej, brīnišķie tēli pa lauku, dej
kājas tiem asinīs mirkst, asinīs mirkst
šķindoņa briesmīga, pa puspasauli džinkst
post comment

[21 Oct 2004|07:55pm]
pietiek auklēties. un reizēm cietsirdība noder. jo reizēm mīkstums izjauc. un tas.. eh.. tas ir smagi.
post comment

[21 Oct 2004|12:18pm]
gandrīz aizrijos. ar siekalām. savādi.
post comment

par bēdu [15 Oct 2004|05:13pm]
lieku bēdu zem akmeņa, pāri eju dziedādama (piedevusi, priecīga, mīlēdama, pateikdamās)

kaut kad sanāca neliela diskusija par šo sakāmvārdu. jā. patiesībā. lielu daļu šodiens pūlos likt bēdu zem. bet bēda gluma un slidena, arī akmens laikam nav pietiekoši liels - ik pa brīdim izsprūk un metas virsū. un tad es atkal lipinu nost un lieku, kur vajag (zem piedošanas, prieka, mīlestības, pateicības akmeņa) un tā tas turpinās. šobrīd jamā ar jaunu spēku ir man virsū.. eh.. jākabina nost, ko? :)

[upd] man tomēr patīk, kā te izskatās :)
post comment

[23 Sep 2004|03:40pm]
paskaidro.
post comment

[23 Sep 2004|03:38pm]
smagums
post comment

jauns fons un ne tikai [23 Sep 2004|11:14am]
aiz neko darīt. jūs frendus netīrat? daži tīra, bet daži nē. stīvums ķermenī un neziņa. vai dzeltenas sienas ar maziem, biežiem izciļņiem ir estētiskas? un vai jūsu domas ir tikušas līdz kotrolēšanās (no jūsu puses) stāvoklim?
2 comments|post comment

[04 Aug 2004|06:34am]
[ music | The Doords ]

*neizgulējies, taču mierīgs, gandrīz laimīgs smaids. šī nakts bija laba. paldies Jums. paldies :)

1 comment|post comment

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | earlier/later ]