Svētdiena, 12. Jun 2005, 20:33

kāpēc tu mani pameti vienu pašu?

Svētdiena, 12. Jun 2005, 23:44
[info]stepes_vilks

šitas man asociējas ar paša bērnību, kad jebkāda neapmierināta iegriba saistījās ar baigo pāridarījuma sajūtu:)

nē nu patiešām, komōn, tas, ka tā ir jābūtība, lai tu justos, hmmm, pilnvērtīgi, nenozīmē, ka to kāds būtu solījis. man sāk simpatizēt ideja par Kirkegora ļauno, atriebīgo Dievu, kas ar mums vienkārši spēlējas kā ar tādiem faking kauliņiem. uzmet sešinieku - aiziet! uzmet divnieku - nu un tu esi tāds divnieku karalis

a kū dareit. dzeive toida

Svētdiena, 12. Jun 2005, 23:59
[info]kemune

esi lasījis Borhesa "Babilonas loteriju"?

Pirmdiena, 13. Jun 2005, 00:11
[info]stepes_vilks

ā nu var arī tā teikt

Pirmdiena, 13. Jun 2005, 00:19
[info]pelican

cik labi, ka es nesaprotu par ko jūs runājiet uz zilā fona

Pirmdiena, 13. Jun 2005, 00:05
[info]pelican

jābūtība ir apsolījums, kāds kaut kur kaut ko ir bezatbildīgi palaidis savā vaļā un tagad tas dzīvo manā galvā. Es pie tā neesmu vainīga. tur nav nekādu azartspēļu, tur nav riska, tas ir vīrussm kas neatlaižās. atslēga ir ticībā. A tas vispār ir kaut kāds bakurētains fantasts ar mirdzošām actiņām.