Trešdiena, 12. Jan 2005, 01:21

Man ļoti gribās izstāstīt tev, ka es šodien biju Arkādij parkā un fotogrāfēju pīles. Un pirms tam Uzvaras pieminekļa šķirbā sasēdušies puišeļi mani noturēja par vācieti un kliedza pakaļ "schweine". Man gribās arī izstāstīt, ka man nenāk miegs pa naktīm un es lasu Puškina noveles un vecvecāku mīlestības vēstules, kas tā vien šķiet rokās sabirzīs. Es biju arī Teātra bārā un dzēru lēto-sauso-sarkanvīnu-garšoja labi. Es visu dienu smaidīju par katru pagājšgada krunku pierē. Un tad, kad pulkstens velk uz četriem, man nāk virsū iracionālie murgi un es eju pīpēt, lai piesietu sevi pie zemes. Es gribu teikt, ka esmu muzikanta čemodāns. Iemet kapeiciņu.

Trešdiena, 12. Jan 2005, 17:24
[info]zum

Ei,kāāāds teksts. Bet par to pesiešanu pie zemes vislaik domāju, ka es esmu izdomājusi :D

Trešdiena, 12. Jan 2005, 17:31
[info]pelican

man arī bieži tā liekas par citu tekstiem un tad es vai nu sabožos un saprotu, ka viss jau ir pateikts, vai arī perinu galvaa pārliecību, ka viņš to ir nošpikojis. :)

Sestdiena, 15. Jan 2005, 23:41
[info]nejaukaa

es smaidiiju par katru pagaajshgada krunku pieree...tiiriibas diena, lai izliidzinaatu visas krunkas