nejaukaa's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 9 most recent journal entries recorded in nejaukaa's LiveJournal:

    Saturday, January 22nd, 2005
    5:50 pm
    temperatuura
    no riita pamostos ar televizoraa apmeeros meraamu galvu, ar piepampushu kaklu un pretiiguma sajuutu pat tad, kad tev pieskaras miikstaa pidzhamas piedurkniite...bet tylenols dod patiikamo reibuma sajuutu, kad tev ir labi - tu esi starp zemi un debesiim. tu lidinies. es esmu briiva, es esmu slima
    Monday, January 17th, 2005
    11:43 am
    pirmdiena!
    jauna diena, jauna nedelja, jauna dziive! vai viss ieprieksh raxtiitais nav smiekliigi? laikam jau ir. toreiz man taa likaas vislielaakaa saape pasaulee. tagad? tagad ir citas ruupes - kaa sesija, darbs, kaarteejie randinji un slaistiishaas. nekaa nedariishana, tikai es un kaada doma, kas maljaas pa galvu un liek justies lielai un svariigai. pacelju glaazi par mazajiem, bet garaa lielajiem! par sevi, par mani! ;)
    Saturday, January 15th, 2005
    11:08 pm
    nevajag
    tagad esmu atgriezusies pie veselaa sapraata un domaaju par nesen dzirdeeto radio...-ka pashnaaviibaas iet daudz vairaak bojaa cilveeku nekaa autokatastrofaas-...no taa atkal man rieshas asaras. cik biezhi mees paejam garaam. cik daudziem ir gruuti, bet mees vienkaarshi aizejam....aiziet arii vinji...katrs uz savu pusi, vieni paliek shai pus durviim, otri - aiz....
    9:47 pm
    mmm...saap, ljoti
    ...es raudu. raudu 2 stundas no vietas. es neieredz sevi. neieredzu darbu. neieredzu maaciibaas. neieredzu visu, kas man ir apkaart. es riebjos pati sev. kaapeec taa? es nemaaku ar sevi sadziivot. es gribu buut laba, bet es vairs nemaaku...es nevaru. citiem tikai nodaru paari. taapeec man ir bail runaat ar cilveekiem, jo atkal kaadu aizvainoshu. es pat rupji runaaju ar sevi. vairs nemiilu sevi...ak dievs...kaapeec tu taa dari ar mani? iemaaci mani atkal miileet sauli, debesis un zaali! luudzu, es kriitu tavaa priekshaa celjos un luudzu, lai ir kaa agraak - prieks par saulesstaru sejaa, prieks par patiesu smaidu, prieks par uzplaukushu lapu. nedari man paari! saudzee...es tagad esmu tik ievainojama, tik trausla. bail, ka nodariishu sev paari, patiesiibaa nemaz negribot to. jo kaa gribaas dziivot. dziivot nevis eksisteet! ieraut pilnas plaushas ar gaisu un laisties, lai lidojums buutu garsh;
    paliidzi man izprast pashai sevi - kaapeec ar mani taa notiek, jo esmu pavisam viena. man tas ir jaaizdara dziljaa vientuliibaa ar sevi pret sabiedriibu. pret nezheeliigo sabiedriibu, kas visu laiku spiezh manus plecus pie zemes, ka jeezum lielais krusts. vai tas ir manas dziives krustacelsh, peec kura mani gaidiis naave un atdzimshana? jauna dziive? taada kuraa es vareetu saakt visu no gala, vai vienkaarshi turpinaat visu veco, bet ar jauniem pamatiem, ar jaunu apnjemshanos, ka es patiesi maaku buut laba. maaku miileet. maaku priecaaties. maaku visu...tikai tas ir aizbeedzis no manis, jo centos apkraapt sevi un dziivi...;
    centos aizsleegt sirdi citiem, iemetot atsleegu bezdibeenii, bet patiesiibaa aizsleedzot to pashai sev...bet atsleega jau ir taalu...tumsaa...es censhos to aizsniegt, stiepjos lejaa, bet roka tver tikai auksto tumsu. un tumsa apnjem manu sirdi. man ir auksti, ljoti auksti. salst kaa veel nekad. ~iluuzija par mazu baltu kakjeenu, kas gulj kakjenes azotee. tas gulj, vinjsh nezin, kas notiek tur - aaraa. vinjsh tikai zin, ka pie mammas ir labi, ir silti~ bet es zinu, kas ir tur - aaraa, jo es esmu aaraa. liist, ir auksti, cilveeki iet garaam. garaam, jo vinji ir sveshi. tiem neruup, kas notiek ar vienu malaa staaveetaaju. vinjiem ir savas ruupes, savas domas, savi prieki. bet es staavu, salstu un gaidu...varbuut kaads paliidzees, varbuut kaads uzklausiis. nekaa...es pastiepju roku, to atgruuzh...veelreiz, atkal atgruuzh;
    jaa, es esmu viena...gribu kaadu pielaist sev tuvaak, tuvaak savai sirsninjai, bet vinja tachu ir sleegta, sleegta pat pashai man. es nemaaku to uzlauzt. un nevaru, jo esmu nogurusi un nosalusi, nejuutu sevi, neko...;
    varbuut atveert durvis, iziet un klusi taas aizveert, lai neviens nedzird, neviens nepamana...taas tachu ir tepat, vienas rokas stiepienaa, tikai jaapagriezh sleegjis. ja jau nepamaaniija luudzosho roku, tad nepamaaniis arii to kam pieder roka...;
    bet varbuut seet seeklu un audzeet to. mest veco sirdi prom, jo atsleega ir taalu prom. un dariit visu taa kaa veelos es, tas buus mans pashas beerns - viss labaakais no manis, kuram es maaciishu runaat tikai skaistus vaardus, staigaat tikai baltus celjus, dejot saulesstaros, priecaaties par skaistaam lietaam nevis par cita nelaimi, raudaat par savu saapi un tuvaakaa saapi, smaidiit sev un otram, dziivot laimei...mana sirds shais zhnjaugos un salaa ir mirusi, lai dzimst kaut kas labaaks un skaistaaks...ja nemaaku turpinaat, saakshu visu no gala, bet ar ruugtu pieredzi kaa nevajadzeetu dariit;
    kaads paliidzees? nezinu. esmu viena, taatad dariishu viena, lai ko tas prasa, tik daudzas vientuljas maates, taatad arii es tikshu galaa. ja kaads naaks paliigaa ar patiesu sirdi, njemshu paliidziibu. njemshu, jo kaadaa noteikti ir veel kas laabaaks, ko dot manam mazulim, manam beernam - manai jaunajai apzinjai un sapratnei par dziivi...
    Thursday, January 13th, 2005
    11:12 am
    nezinja
    ...es runaaju ar sevi. es domaaju pashai sev. es tik daudz daru tikai taapeec, ka to vajag man, tikai taapeec, ka es gribu to. vai man ruup, ka tas kaadam ruup? laikam jau nee. galvenais, ka to daru, jo ir veeleeshanaas. ja man ir veelmee dariit otram dariit miilju - tad daru, ja nav - aizgriezhos un aizeju. labaak ir vienkaarshi aiziet vai tomeer paskaidrot? paskaidrot! lai nav nezinjas, lai ir skaidrs, lai pazuud jautaajums...un taa ziime
    Wednesday, January 12th, 2005
    4:51 pm
    veetra
    vai ir veerts vispaar shodien pamest miiljo maaju sienas? dziivot gribaas, veel tik daudz kas nav izdariits, pateikts...bet vai taapeec jaaseezh. nekaa - iesim dziivee!
    11:27 am
    cits riits
    ...nav ne modinaataaja, ne kaarteejaa iignuma, ka pretiigaa skanja paartraukusi visskaistaako sapni - fantaaziju par ideaalo dziivi...ir tikai kaiminju solju diponja, tikai pilseetas trokshnji, kas arii pamodina, bet taa pamazaam, taa saudziigi. ljaujot pamosties kermenim, praatam, tikai tad atverot acis un ieraugot cik shodien aiz loga ir mieriigi - nav ne veeja, ne traucoshos auto, tikai ljauzhu leenaas gaitas, kuram nu ar kaadu meerkji...shii diena ir iesaakusies pozitiivi - mans ideaalais riits - nekaadas steigas, nekaadu dusmu. tikai kafijas tase ar paaris maiziiteem un es varu iesliigt dienas gaitaas...lai vecas man, lai veicas jums...
    1:27 am
    vai var buut tik labi?
    ...mans staastinjsh saaksies ar ziemassveetkiem! bij dziivee iebiidiijies taa, ka man naacaas shais skaistajos gimenes sveetkos straadaat un vecaaku apciemoshana nu nekaa nebij iespeejama. taa nu es seedos pie sava uzticamaa drauga - kompiisha un gaaju netinjaa kaadam savu saapi izrunaat. taa nu gadiijaas man sastapt A. mees uzspeeleejaam paaris puula partijas un tad saruna ievirziijaas par z-sveetku lomu muusu dziivee un vispaar par dziivi kopumaa. - hmm? jauks cilveecinjsh - es nodomaaju. es uzzinaaju daudz ko par vinju, vinjsh par mani. sarunaajaam randinju, kaut gan tas bija pretrunaa ar visaam manaam paarlieciibaam - nekaadu tikshanos ar netaa sastaptiem ljaudiim.
    satikaamies...man vinjsh iepatikaas veel vairaak. ar savu vienkaarshiibu, miiljumu, jaukumu, uzmaniibu. mani sajuusminaaja viss vinjaa - kaa runaa, kustaas, skataas uz maniim. cilveeks ar visizteiksmiigaakajaam aciim, kuraas vareeja lasiit visu, ko vinjsh domaa. un taas teica, ka vinjam patiiku.
    gaaja dienas...mees katru dienu runaajaamies. un abi katru reizi secinaajaam - nu nevar buut tik labi. mees abi esam kaut kaadaa pasakaa.
    peec divu nedeelju paziishanaas man vinjsh pateica - es tevi miilu. viirieshi!!! cik patiesi tas ir?
    es tagad seezhu, domaaju un spriezhu - NU NEVAR BUUT TIK LABI!!
    Tuesday, January 11th, 2005
    10:46 pm
    riits
    ..shodien diena saakaas ar nezheeliigo modinaataaja zvanu. liekot atkal rausties no gultas ieniistot vai puspasaules - par to, ka kaads ir izdomaajis laiku, kas ierobezho, - par to, ka kaads mani gaida kaadaa konkreetaa vietaa un laikaa...bet vai tad tas ir svariigi, ja zini ka taa buus katru dienu, katru riitu....
My Website   About Sviesta Ciba