Pirmdiena, 10. Okt 2016, 23:45

humpalošanās manī izraisa bezgalīgas skumjas. tāda nabadzīgā cilvēka mazā uzvara. un tas, ka daļa manu draudzeņu ar sen jau normāliem ienākumiem vēl joprojām to dara, jo taciņa ir iemīta un tā rakņāšanās tajā smārdā ar Lielo trofeju iznākumā un dienas prieciņu galā man vispār viegli rauj širmi.
 ir doma | 15 raksta

Otrdiena, 11. Okt 2016, 00:44
[info]pelican

galīgi neesmu jaunbagātnieks. un ir periodi, kad vienkārši nevaru atļauties jaunas drēbes tāpēc nākas to darīt. bet pēc būtības lietotas drēbes ir kaut kas, ko ir iekārojis kāds cits, panēsājis un tad atmetis to kā nederīgu lupatu. tas ir skumji, ka austrumeiropā cilvēki pat nevar atļauties nopirkt sev drēbes. tik vienkārši.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 11. Okt 2016, 00:55
[info]gnidrologs

Nevis nevar atļauties, bet atrod, ka ir izdevīgāk iegādāties humpalā. Vienīgā lieta, ko es droši vien labprātāk pirktu pilnīgi jaunu un no brenda ir apavi. Citas lietas man humpalās ir apmierinājušas, līdz ar to kādā rakā man pirkt maiku vai baiku pa 20 eurikiem, ja varu tieši to pašu nopirkt pa divīti? Lai nejustos kā tāds bauris, kas nevar iekš kuķur visu? Da fak eff. Te iet runa par elementāru pragmatismu. Ķem boļe, ka šmotkas ir pēdējais, kas man dzīvē interesē (kamēr nespiež vai neplīst).

Vot par lietotām elektroprecēm gan vienmēr esmu a priori piesardzīgs.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 11. Okt 2016, 01:01
[info]pelican

nu ja, tās jau ir tās nabadzīgā cilvēka gudrībiņas.
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 11. Okt 2016, 07:03
[info]gnidrologs

Ja ''nabadzīgie'' tevī izraisa tādas skumjas, tad atdod savu ''bagātību'' viņiem. Kur probla? ;)
Iepriekšējais - Atbildēt