pēdējā laikā cilvēk īpašii neklausās, ko es saku. aizmirstas arī izmantot skaļuma un mīmikas pastiprinātājus, pareizās pauzes, žestus, kas piesaista interesi stāstam. bieži man pat pašai garlaicīgi paliek mirklī, kad es jau atveru muti. runāšana atkal šķiet neaktuāla un verbālajā zonā es palieku pelēka, atkāpjos tumsiņā izbalēju un izeju laukā pa citām durvīm saulītē un sniega klusumā. lidmašīna izgrauzusi sev debesīs rāvējslēdzēju. tur tālāk drošvien ir kaut kas īpašs.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}