Trešdiena, 29. Nov 2006, 04:34
Autumn 2006

pēdējās,
lai ir miers un var iztīrīt kompi :)











Trešdiena, 29. Nov 2006, 21:28
[info]teja

klausies, es tikko pavaicāju mammai, un viņa saka, ka tā ir slimnīca,kur mana vecmāmiņa nomira, un tad es pēkšņi atcerējos, mēs ar mammu kāpām augšā pa tām trepēm,likās drausmīgi garas trepes, man bija zila kleitiņa un mēs viņai nesām meža zemenītes, bija kāds mēnesis līdz manai 2 gadu dzimšanas dienai. atceros, kā viņa tur gulēja, ar lakatiņu un brillēm, un raudāja. tā ir mana otrā senākā bērnības atmiņa. tāpēc es kaut kā domāju par to māju visu laiku.

Trešdiena, 29. Nov 2006, 21:32
[info]pelican

sažņaudzās. drausmīgi bail, ka vecam mīļam cilvēkam varētu būt bail no nāves. es to nevaru izturēt, man uzreiz iet ciet. nesen gandrīz tētis nomira un visas manas teorijas izšļuka uz uz aukstajām balkona flīzēm kaucot un lūdzot Dievu, kamēr blakusistabā balti halātiņi tekalēja. tas ir pretīgi. nāve ir pretīga.

Trešdiena, 29. Nov 2006, 21:34
[info]teja

viņa raudāja par to, ka gribēja mani pacelt, bet vairs nebija spēka.

es nezinu, es par nāvi, kaut kā, nemaz nevaru padomāt, it kā trūktu kaut kāda orgāna.

Trešdiena, 29. Nov 2006, 21:44
[info]pelican

tas ir ļoti veselīgi. tiešām, kā suņuks vai kā muša. tad, kad pienāk laiks, tad žēli paskatās un aiztipina uz labākiem medību laukiem. iedomājies begimotu, kas žēli dubļos ieracies apcer nāvi. kaut ko tik neorganisku spēj darīt tikai cilvēka samocītais prāts.