Otrdiena, 3. Okt 2006, 20:11

kādreiz bij tādi cilvēki vai ilūzija par tādiem cilvēkiem, kuriem varēja brīžos kā šis teikt: ejam, draudziņ, ejam ārā, piedrāžam visu, ejam triekties pret izplatījumu, skrienam tumsā, skrienam līdz tuvākam ūdenim un mēmi kliedzam pret pasauli par zvaigznēm, ka tās tik tālu.
tagad neuzdrošinos ticēt vairs tādām saldi sāpīgām ilūzijām. viena vilkšu savu mētelīti un iešu no tilta skatīties melnos metālos.
Mūzika: Explosions In The Sky - Earth Is Not A Cold Dead Place - 03 - Six Days At The Bottom Of The Ocean
 ir doma | 4 raksta

Otrdiena, 3. Okt 2006, 19:41
[info]likvidet

vispār tas ir ļoti,
ļoti skumji
Atbildēt

Otrdiena, 3. Okt 2006, 22:14
[info]sin

nebùtu slapji mati. pievienotos.
Atbildēt

Trešdiena, 4. Okt 2006, 03:37
[info]teja

iedomājies,es nekad neesmu bijis tāds cilvēks. ar kuru kopā tā varētu. izņemot, ja piedzēries vai iemīlējies.
Atbildēt

Trešdiena, 4. Okt 2006, 10:53
[info]ieva

man vakar arī tādu cilvēku vajadzēja. vienu tādu arī dabūju, līdz-ūdenim-skrējēju, ar-mani-pret-pasauli-kliedzēju.
Atbildēt