|
Ceturtdiena, 21. Sep 2006, 21:48
vienreiz mēs ar Kristīni braucām uz bausku vakarā vēlu. pusceļā autobusā pie manis atnāca drebelīga apjausma, ka esmu aizmirsusi atslēgas. izkāpām Bauskas autoostā tumsā pilniem maisiem pārtikas, lietus lija aumaļām, pēdējais autobuss jau sen kā aizšļūcis. sēdējām uz soliņa un filosofējām. pamazām ap mums savilkās apkārt kā tādas hiēnas vietējie džubari. tad es izšķīros par soli zvanīt māsas vīram, kurš krāpa manu māsu un kruķī Bumerangu. aizbraucām ar taksi uz Bumerangu, sēdējām dzērām tēju maisos sāka smirdēt zivs, kas bija nopirkta un paredzēta grillēšanai. sākām apspriest variantus par logu dauzīšanu vai ciešu stāvēšanu pie mājiņas sienas zem 10 centimetru jumtiņa (lietus gāzās gāzdamies) un centieniem aizmeditēties līdz rītam. bet drīz šņabju pasaules pārvaldītāja sazvanīja kādu, kuram ārpus bauskas pieder kiosks. tad nu mēs ar taksi traucāmies uz kisosku pļavas vidū, kur arī diezgan omulīgi pārlaidām atlikušās stundas. grauzām cepumus, sitām odus, gulējām. (zivs palika ārā)
Ceturtdiena, 21. Sep 2006, 21:54 putnupr
sho pastaastu izlasiiju pat 2x :> Ceturtdiena, 21. Sep 2006, 22:07 pelican
ō, es tev varu pastāstīt, kas notika nākamā dienā. tātad, pamodāmies kioskā pļavas vidū, piecēlāmies, izstaipijāmies, izlīdām ārā saulītē. Kristīne uzreiz piesnaisktījās pie avenāja un locija iekšā sarkanās odziņas, es ļoti pārmetoši vislaik skatījos, līdz teicu, ka man būs ļoti kauns, kad atbrauks mums pakaļ kioska īpašnieki (tā ir patiešām nekuriene) un redzēs, ka mēs esam tik neaudzinātas. uz ko viņa atbildēja, ka lai es te nepucēju mūsu mundierīšus, uz ko es atkal atbildēju, ka, kāpēc tad viņa iepriekšējā naktī man neļāva dzert vīnu? (viņai tad bija drastiskais nedzeršanas posms.) mums pakaļ drīzi vien atbrauca onkulis un aizveda līdz manai vasarnīcai. atslēgas jau nebija tikvaitā. bet prieks liels, zivs vairs nesmirdēja (nosalusi laikam bija), no kaimiņienes dabūju deķīti, kuru noklāju dārza vidū un kā suņuks nometos čokurā un gulēju līdz pēcpusdienai (tur bija baigais plāns kā izkūpināt manu māti no Rīgas, aizvilināt līdz Ķekavai ar visām atslēgām, kas ir pusceļš ni Bauskas un tad es brauktu tām pakaļ) Kristīne tikmēr stāvēja savās asanās un sapņoja par Baba Džī. Ceturtdiena, 21. Sep 2006, 23:27 putnupr
mjaa vareni:) Ceturtdiena, 21. Sep 2006, 23:30 pelican
zin kas notika tālāk? :) Piektdiena, 22. Sep 2006, 09:22 sin
nu nu? trakoti interesanti! ;) Piektdiena, 22. Sep 2006, 17:32 pelican
Ha! pamodos es no tā, ka uz mani krīt ūdens, jeb līst lietus, Kristīne vēljoprojām stāvēja asanā, bet nu jau zem 10 cm jumtiņa. mēs abas izlēmām pieņemt kaimiņienes uzaicinājumu un iet zem viņas mājiņas jumta dzert tēju. drīzi man jau arī bija jāiet uz autobusu, kas brauca uz Ķekavu. Mamma bija iekritusi lamatās un atvilināta līdz ĶEkavai, kur savukārt dzīvo mana māsa ar bērneļiem. bērniņiem. protams, ka es aizsēdējos, tamdēļ nācās man iet pa īsāko ceļu- šķērsot labības lauku. tenterēju es pa runkuļiem, saplēsu savu mīļāko sandali, tā ielipa mālos, pēda aizskrēja tālāk. uz autobusu paspēju. autobuss brauca pieturot KATRĀ pampāļciemu pieturā uzņemot uz klāja visādus ķērpjbāržus, pufaiciņas, gumijniekus. šajā pārbraucienā nospriedu, ka jo tu draņķīgākā vidē dzīvo, sliktāk ēd, jo labāk izskaties. visas tās lauku meitenes un puiši bija ar drausmīgi pelēkām un pumpainām sejām. te tev nu bija lauku labumiņi. piemēram es tagad arī, nepīpēju vairs, nedzeru, gaļu neēdu- tikai dārzenīšus, auglīšus no tirgus, pati gatavoju- un protams, visādi izsitumi parādās, brūces, skrambas nedzīst. ai, man apnika rakstīt. īsāk sakot viss beidzās labi, es pārēdos zivi, izvēmu zivi, ar kristīni taisijām dārzeņu kuģīšus. viņa pļāva zāli, es lēkāju apkārt tēloju suni, sarunas aptrūkās, atpakaļ braukt negribējās. Sestdiena, 23. Sep 2006, 11:37 sin
trakoti interesanti Tev ietaas!! un noveerojumi labie ar ;)) |