|
Sestdiena, 5. Aug 2006, 23:36
bērnu nebūs un tēvu tātad arī ne toties zili kāposti noraudzīsies uz mums no debesīm un zeme veidos koncentriskus apļus, nu labi samelojos, viss ir sagriests ačgārni, bet tikai tādēļ, lai paspēlētos, ne tāpēc lai aizslīdētu pūžņojošā psiholoģijā, histēriskos fantāziju priekos vai ambīcijās vai dzīvību izsvēpējošajā informatīvajā laukā. tas ir tikai vienu gājienu tālāk no patiesības, es metu kauliņu un viss varbūt atkal tiks nolemts draņķīgam braucienam karuselī. es vienkārši gribēju teikt, ka es redzēju un es zināju. un pirmoreiz (nē nu tā nu ar nav īsti taisnība, ieietas lingvistiskas stidziņas, šit, bet arī no tā es tikšu vaļā) tas nekam un nekādīgi nedarīja sliktu un nedarīja labu kā tas pieņemts Rietumnieku aprobežotajā psiholoģiskajā tīklā. nē tas bija tā kā ir. es vairs negribu te dzīvot es gribu iet prom, bet man nav spēka, jo es mīlu dažus cilvēkus. ļoti.
Svētdiena, 6. Aug 2006, 01:28 pelican
tu varbūt domāsi, ka esmu ķerta, bet šodien iebraucot Rīgā es sapratu, ka šī pilsēta ir kā milzīgs lapseņu pūznis, kas visu saindē. visi šeit apkārt ir saindēti zombiji. es to sajutu, sajutu, kā tumsa ieplūst manī. atkal iestājās paralīze. tagad ņirb vairs tikai domiņas. viss plašums, mirdzums, kaut nedaudz jau sasniegtā gara tīrība ir prom. man tas sāp. es gribu tur atpakaļ, izvairīties no cilvēkiem. šobrīd ir tikai viens, kurš zina. un tas neesi tu. tu esi tāds pats kā viņi. Svētdiena, 6. Aug 2006, 01:47 shrinaut
tu taču to saproti atkal un atkal ik pa brīdim, ne tā. tu arī labi zini, ka nekā jauna tajā nav. mana vaina? tu varbūt domāsi, ka esmu ķerts, bet izskatās mana vaina ir tajā, ka es atkal izvēlējos nolīst ar savu tukšumu un kārtējām sērām pēc aizgājušajiem, jo nevēlos, lai tas sniegtos citos. vēljovairāk tāpēc, ka viņiem pašiem ir kļuvis gaišāk un tu vēlies, lai tas arī viņiem paliktu bez tevis vakuuma. vajadzēja pateikt, bet nevari, jo negribi, negribi, lai vispār jebkurš to zinātu, tāpēc vienīgais, kurš to zina esi tu pats. bet tā ir kļūda kļūda, jo rodas pārpratumi. es esmu tāds kāds esmu Pirmdiena, 7. Aug 2006, 18:21 ieva: murr
samīļojiens tev, aija, kaut arī neesam mēs nekādas tuvās draudzenes:) bet šo sajūtu/pieredzi ar Rīgu es pazīstu, precīzi tādu, kā tu aprakstīji. es, piem., atbraucot no taize tādēļ jau ppirmajā vakarā sāku dzert un stingri nolēmu Rīgā vairs dzīvot tikai tā, tikai šmigā, jo citādāk es nespēju iztēloties, kā te izvilkt. tā arī darīju-dzēru jau no rīta-bet pēc pāris dienām dzīve protams ieviesa savas korekcijas manā plānā:)-paldies viņai par to protams. pamazām, pamazām. turies!:* :) cm: Johny Cash: See a Darkness Pirmdiena, 7. Aug 2006, 21:59 pelican: Re: murr
:) paldies tev, Ieviņ :) mēs jau abas tādas aizbarikādējušās. izrādās, ka viena un tā paša iemesla dēļ. bet es pamēģināšu izlabot, izmainīt un varbūt vēlāk barikāžu dienu atcerēšos vienreiz gadā, izdzerot vakarā šampānieša glāzi un uzgraužot cepumus "Cirks" man te tāds sevis glābšanas plāns ir izveidojies. |