Sestdiena, 5. Aug 2006, 23:36

bērnu nebūs un tēvu tātad arī ne
toties zili kāposti noraudzīsies uz mums no debesīm
un zeme veidos koncentriskus apļus, nu labi samelojos, viss ir sagriests ačgārni, bet tikai tādēļ, lai paspēlētos, ne tāpēc lai aizslīdētu pūžņojošā psiholoģijā, histēriskos fantāziju priekos vai ambīcijās vai dzīvību izsvēpējošajā informatīvajā laukā. tas ir tikai vienu gājienu tālāk no patiesības, es metu kauliņu un viss varbūt atkal tiks nolemts draņķīgam braucienam karuselī.
es vienkārši gribēju teikt, ka es redzēju un es zināju. un pirmoreiz (nē nu tā nu ar nav īsti taisnība, ieietas lingvistiskas stidziņas, šit, bet arī no tā es tikšu vaļā) tas nekam un nekādīgi nedarīja sliktu un nedarīja labu kā tas pieņemts Rietumnieku aprobežotajā psiholoģiskajā tīklā. nē tas bija tā kā ir. es vairs negribu te dzīvot es gribu iet prom, bet man nav spēka, jo es mīlu dažus cilvēkus. ļoti.

Svētdiena, 6. Aug 2006, 01:47
[info]shrinaut

tu taču to saproti atkal un atkal ik pa brīdim, ne tā. tu arī labi zini, ka nekā jauna tajā nav. mana vaina? tu varbūt domāsi, ka esmu ķerts, bet izskatās mana vaina ir tajā, ka es atkal izvēlējos nolīst ar savu tukšumu un kārtējām sērām pēc aizgājušajiem, jo nevēlos, lai tas sniegtos citos. vēljovairāk tāpēc, ka viņiem pašiem ir kļuvis gaišāk un tu vēlies, lai tas arī viņiem paliktu bez tevis vakuuma. vajadzēja pateikt, bet nevari, jo negribi, negribi, lai vispār jebkurš to zinātu, tāpēc vienīgais, kurš to zina esi tu pats. bet tā ir kļūda kļūda, jo rodas pārpratumi. es esmu tāds kāds esmu