bērnu nebūs un tēvu tātad arī ne
toties zili kāposti noraudzīsies uz mums no debesīm
un zeme veidos koncentriskus apļus, nu labi samelojos, viss ir sagriests ačgārni, bet tikai tādēļ, lai paspēlētos, ne tāpēc lai aizslīdētu pūžņojošā psiholoģijā, histēriskos fantāziju priekos vai ambīcijās vai dzīvību izsvēpējošajā informatīvajā laukā. tas ir tikai vienu gājienu tālāk no patiesības, es metu kauliņu un viss varbūt atkal tiks nolemts draņķīgam braucienam karuselī.
es vienkārši gribēju teikt, ka es redzēju un es zināju. un pirmoreiz (nē nu tā nu ar nav īsti taisnība, ieietas lingvistiskas stidziņas, šit, bet arī no tā es tikšu vaļā) tas nekam un nekādīgi nedarīja sliktu un nedarīja labu kā tas pieņemts Rietumnieku aprobežotajā psiholoģiskajā tīklā. nē tas bija tā kā ir. es vairs negribu te dzīvot es gribu iet prom, bet man nav spēka, jo es mīlu dažus cilvēkus. ļoti.