| 23 |
|
|
Nevar saprast vai par atkusni šodien prieks vai par to, ka pienākusi grāmata pa pastu. Cerams, ka paspēs daudz sniega nokust. Izlasīt grāmatu gan jau paspēšu, bet arī nekad jau nevar zināt. |
|
|
| 22 |
|
Zini Dievs, ja patiesi ir tā
ka jālūdz Tev ko pelnījuši esam
jālūdz to kas vajadzīgs un pienākas
tad jau sanāk esi Tu Karma, Dievs?
Un vēl, Dievs, gribētos domāt tā
nevari karmas likumiem pretēji strādāt
nu nekādi nevari, nesanāk
bet tik un tā ļoti to klusībā vēlies
Ir tādi brīži kuros šķiet
ja esi Tu pilnīgi visā
tad neesi reizē arī nekur
gluži kā acs nevar redzēt sevi
tā arī Tu uz visu skaties |
|
|
| 21 |
|
Man laikam ir arī nosacīti papīra dienasgrāmata.
Es izdomāju domas, ietērpju tās vārdos, vizualizēju kā es tās pierakstu.
Tās nekad nenonāk uz papīra, tā arī nekad tās nepierakstu.
Nav jau arī svarīgi. Varu arī vizualizēt to kā es viņu nekad pēc tam nelasu.
Sanāk tā privātāk, bet ne gluži.
Tu, piemēram, drīksti vizualizēt to kā lasi manu papīra dienasgrāmatu un kas tajā varētu būt rakstīts.
--
Kādreiz sapņos redzēju burtus, bet nevarēju salasīt. Tagad varu salasīt, bet nevaru atcerēties.
Jātrenē sapņu atmiņa, būs sapņos jāmācās dzejoļi no galvas. |
|
|
| 20 |
|
|
Un vēl lasīt grāmatas kurām 'šobrīd' ir atlaides, jo tu, piemēram, staigā pa grāmatnīcu un ieraugi jaunu, tikko izdotu grāmatu, pie sevis nodomājot, ka lūk šo grāmatu lasīsi pēc pāris gadiem, kad to lielākā daļa no tās mērķauditorijas būs sen jau izlasījuši, aizmirsuši, daļa varbūt arī pārlasījuši, uzrakstījuši recenzijas savos blogos, kuras neviens nelasīs, pēc pāris gadiem kad šīs grāmatas pārdošanas rādītāji būs bijuši tik slikti, ka veikala vadībai nebūs bijis žēl to ielikt 'izdevīgāk' grāmatu plauktā, tad tu to grāmatu pirksi un stāvot pie kases, gaidot rindā domāsi par laiku kas pagājis no tā brīža, kad pirmo reizi ieraudzīji šo grāmatu un šo brīdi, domāsi, ka tā brīža 'tu' identitāte ļoti knapi turas kopā ar šī brīža 'tu' identitāti vai arī neturas kopā itin nemaz. |
|
|
| 19 |
|
|
Uzrakstīt un izdzēst neskaitāmus potenciālus ierakstus, jo prāta stāvoklī kurā var kaut ko uzrakstīt nav iespējams aizmirst, ka viss nav pa īstam. |
|
|
| 18 |
|
Aptuvens 2016 gadā izlasīto grāmatu saraksts aptuvenā secībā:
- Hagen, Steve - Buddhism Plain and Simple
- Lopez Jr., Donald S. - Buddhist Scriptures
- Rahula, Walpola - What the Buddha Taught
- The Dhammapada
- Bodhi, Bhikkhu - In the Buddha's Words: An Anthology of Discourses from the Pali Canon
- Hsse, Hermanis - Sidharta
- Bloch, Robert - Psycho
- Kafka, Francs - Process
- Lama Yeshe - Freedom Through Understanding: A Buddhist Path to Happiness and Liberation
- Schaik, Sam Van - The Spirit of Tibetan Buddhism
- Kapstein, Matthew T. - Tibetan Buddhism: A Very Short Introduction
- King, Stephen - Under the Dome
- King, Stephen - Misery
- King, Stephen - The Green Mile
- Rinpoche, Sogyal - The Tibetan Book of Living and Dying
- Sheldrake, Philip - Spirituality: A Very Short Introduction
- Dalai Lama XIV - Meditācija ikdienā. Budisma uzskatu ,meditācijas un darbības koncentrēts pārskats.
- Tucker, Jim B. - Life Before Life: A Scientific Investigation of Children's Memories of Previous Lives
- Padmasambhava - The Tibetan Book Of The Dead
- Hermanis, Alvis - Dienasgrāmata
- Dalai Lama XIV - The Heart Of The Buddha's Path
- The Middle Length Discourses of the Buddha: A Translation of the Majjhima Nikaya
- Dalai Lama XIV - How To Practise: The Way to a Meaningful Life
|
|
|
| 17 - - „Ja kaut kas ir paslēpts, tad to ir grūti atrast.” (L. Vitgenšteins) |
|
Tiklīdz noslēpums ir atklāts tā uzreiz nekāda noslēpuma nekad patiesībā nav bijis.
Tas nav katalizators, tā klātesamība reakcijā ar Tevi to maina un iztērē.
Ar katru nākamo atklāto noslēpumu vēl nedaudz vairāk sabrūk noslēpuma koncepts.
Noslēpums sevī kaut kādā ziņā ietver vēlmi to atklāt.
Patiess noslēpums sevī ietver transformatīvu kvalitāti.
Pēc noslēpuma atklāšanas ir sajūta, ka tāds kā biji pirms tam nebūsi vairs nekad. |
|
|
| 16 |
|
|
Gribētos tā uz brīdi, ka mēs ar Tevi sēžam kādas svešas pilsētas stacijā uz perona, gaidām katrs savu vilcienu, kuri, lai būtu vēl nedaudz dramatiskāk, katrs brauktu uz savu, tas ir, pilnīgi pretējo pusi un katrs pie sevis klusi domājam par to, ka ir lietas kuras ļoti gribētos skaļi viens otram pateikt, bet nav īsti skaidrs kā to īsti izdarīt. Sajūta, ka lai ko arī neteiktu, lai kādus vārdus neizvēlētos, lai kādā secībā tos arī nesaliktu tie vienmēr trāpīs nedaudz garām. Tāda galīguma sajūta. |
|
|
| 15 |
|
Domāju kādreiz, ka visi cilvēki ir skaisti.
Izņemot sevi.
Un vēl reizēm kādu ko redzēju es uz ielas vai vilcienā.
Tagad domāju, ka skaists nav vairs neviens.
Bet vismaz visi vienādi. Vienlīdzīgi.
Tas tā par miesu.
Bet prāts, tas gan dažiem skaistāks un dažiem mazāk.
Gaidu kad visi prāti kļūs vienlīdz neglīti.
Tāda kā projekcija cikliskai attīstībai. |
|
|
| 14.5 |
|
|
Varbūt jācenšas nevis noturēties līdz tiek izgudrotas zāles pret novecošanu, nāvi, bet jācenšas pārdzmt pirms jaunus ķermeņus radīt vairs nebūs nepieciešams? |
|
|
| 14 |
|
Vakar, svētdienā, pašās tās beigās, dīvaini, bet nebija tā parastā 'žēl, rīt atkal pirmdiena' sajūta.
Nē, nu vispār jau nav patiesībā dīvaini. Cenšos nepieķerties lietām pēdējā laikā.
Laikam nedaudz sāk sanākt. |
|
|
| 13 |
|
Nepatīk, ka bieži grāmatnīcās visi kādas grāmatas eksemplāri iesaiņoti caurspīdīgā celofānā.
Tāda sajūta, ka slēpjams kas būtu tur iekšā. Kaut kas ko potenciālie pircēji nedrīkst uzzināt.
Vai arī kāds visu laiku izpērk no celofāna izņemto eksemplāru tā vietā lai pirktu neizņemto.
Nevar jau zināt. |
|
|
| 12 -- tā gandrīz pa īstam |
|
Pārbaudē par to, ka neesi robots jāatzīmē visi attēli kuros redzama pica.
Kamēr Tu ēd diezgan mazu bulciņu kuras mēdz saukt par picām.
Sanāk, ka Tu neesi tā pa īstam robots un tā pa īstam neēd arī picu. |
|
|
| 11 |
|
Reizēm ir tā vēlme Tev kaut ko pateikt, bet nav īsti ko.
Reizēm ir tik daudz ko izstāstīt, bet galīgi nav vēlmes. |
|
|
| 10 |
|
Vienreiz Tu biji pilnīgi laimīgs.
Nu tā līdz galam.
Nē, patiesībā, tas bija pilnīgi citādāk.
Tas bija tā, ka pazūd jebkāds laimīgs/nelaimīgs nošķīrums.
Viss bija tieši tā kā tam jābūt.
Un nevis tā ka bezgalīgs skaits lietu būtu pēkšņi atradušās vienā īstajā un vienīgajā stāvoklī.
Jebkas būtu varējis būt arī citādāk.
Tā bija tāda sajūta, ka tas drīkstētu turpināties mūžīgi un nekad nebeigties.
Un nebija bail ka apniks vai pieradīsi. |
|
|
| 9 |
|
Reizēm ir sajūta, ka pasaule var tā pēkšņi beigties vai arī sākties atkal no sākuma.
Ka ir kāda lieta kas jāizdara vai jāsaprot, varbūt jāuzzina tāds kā noslēpums, jāatrisina uzdevums kurš Tev nav bijis iepriekš zināms un nav zināms pat tagad.
Un tad pēkšņi, gluži kā tādā videospēlē parādās titri, spēle beigusies, parādās sasniegumu tabula, kurā kā gandrīz visos topos esi kaut kur apmēram pa vidu.
Tad parādās, iespējams, kaut kāda tur reklāma spēlei kura drīzumā iznāks un tad jautājums vai spēlēt vēlreiz, vai sākt visu no jauna?
Bet tikai grūtākā līmenī. |
|
|
| 8 |
|
Tas ko Tu par domām gribētu saukt ir tikai apziņas piesārņojums, prāta svārstības.
Gribas aspekts domām ir svarīgs.
Tu, piemēram, apsēdies uz grīdas vai krēslā, kaut vai dīvānā apsēdies un mēģini nedomāt.
Mēģini ar savas gribas palīdzību piespiest sevi nedomāt un ātri vien saproti -
tas ko par domām gribi saukt atnāks negribot, atnāks pats no sevis.
Reizēm kad Tev kāds uzdod kādu jautājumu uz kuru īsti nezini atbildi
prātā pēkšņi iestājas bezdomu klusums
tāda kā spontāna, negribēta meditācija
un jo vairāk meklē atbildi uz šo jautājumu, jo mazāk kļūst domu
Tāds kā koāns gandrīz sanāk. |
|
|
| 7 |
|
Cilvēki aizgūtnēm belašus, bulciņas, kebabus ēd. Gaisā stipra eļļas un iespējams, bet tikai iespējams, gaļas smarža. Gaļas no kāda mītiska dzīvnieka vai zvēra.
Es vienmēr gribējis braukt vilcienos ar restorānvagoniem un guļamvagoniem esmu. Tagad, šķiet, šis vagons izliekas par abiem.
Tur tālāk vīrietis melnā mākslīgās ādas jakā krāc un viņa galva pārbauda cik zemu kakls spējīgs to nolaist. Es iesmejos brīžos kad viņš tā skaļāk iekrācās. |
|
|
| 6 - - Par lietām kuras tā arī nekad nepāriet. |
|
Un vēl gribēju par nāvi uzrakstīt.
Bet Tu jau visu tāpat itkā zini.
Tikai nespēj tā pa īstam noticēt.
Nepamet sajūta, ka atnāks Kāds un izglābs.
Tā teikt, izgudros nemirstību.
Tad pēkšņi izrādīsies - visi kas reiz miruši patiesībā kaut kur slēpjas.
Tādas kā piespiedu paslēpes, zinies.
Un mums atliks aizvērt acis vai aizgriezties uz otru pusi, neskatīties un skaitīt.
Skaitīt līdz varēs iet meklēt. |
|
|
| 5 |
|
Ja Tu pieraksti domas, lai tās neaizmirstu - nevajag.
Nebūs tāda 'tu' kāds esi tagad, kad tās lasīsi.
Būs cits 'tu' kurš nepazīs Tevis lasīto.
Tu raksti, lai aizmirstu. Raksti, lai vēlāk lasot pamanītu, ka Tu esi beidzies, lai pamanītu to, ka beidzies ir kāds no Taviem daudzajiem 'tu'.
Lasi un domā par to cik daudzi 'tu' vēl Tev ir palikuši. |
|
|
