| 6 - - Par lietām kuras tā arī nekad nepāriet. |
|
Un vēl gribēju par nāvi uzrakstīt.
Bet Tu jau visu tāpat itkā zini.
Tikai nespēj tā pa īstam noticēt.
Nepamet sajūta, ka atnāks Kāds un izglābs.
Tā teikt, izgudros nemirstību.
Tad pēkšņi izrādīsies - visi kas reiz miruši patiesībā kaut kur slēpjas.
Tādas kā piespiedu paslēpes, zinies.
Un mums atliks aizvērt acis vai aizgriezties uz otru pusi, neskatīties un skaitīt.
Skaitīt līdz varēs iet meklēt. |
|
|
