| 7 |
|
Cilvēki aizgūtnēm belašus, bulciņas, kebabus ēd. Gaisā stipra eļļas un iespējams, bet tikai iespējams, gaļas smarža. Gaļas no kāda mītiska dzīvnieka vai zvēra.
Es vienmēr gribējis braukt vilcienos ar restorānvagoniem un guļamvagoniem esmu. Tagad, šķiet, šis vagons izliekas par abiem.
Tur tālāk vīrietis melnā mākslīgās ādas jakā krāc un viņa galva pārbauda cik zemu kakls spējīgs to nolaist. Es iesmejos brīžos kad viņš tā skaļāk iekrācās. |
|
|
