|
|
Jums nav tā, ka jūs vienmēr iepazīstoties ar kādu cilvēku vēlaties viņam kaut uz mirkli pieskarties, jo tajā brīdī, kad tu cilvēkam pieskaries, tu vari patiesi sajust kas un kāds viņš ir daudz vairāk nekā pavadot visu vakaru garās un sarežģītās sarunās? |
|
|
Comments: |
| From: | elpa |
Date: | 18. Jūlijs 2008 - 12:46 |
---|
| | | (Link) |
|
Varbūt. Sarunas arī ir noderīgas. Bet es labprāt redzētu jauniepazīstamo cilvēku istabas. Jo šķiet, ka istaba ir tāda pilnīga viņa/viņas pasaule, tāda materializēta iekšējā pasaule. Vairāk vai mazāk.
mhm. man tā ir, jo pēc tā pieskāriena tik ļoti daudz ko var saprast. tikai parasti jau tā jocīgi ir ar tāda atbilstoša momenta atrašanu. un jā- mani vienmēr moka doma par to, kā tad nu būs, un kā cilvēks to uztvers, jo pašai man ir ļoti maz cilvēku, kuriem atļauju tādu fizisku kontaktu.
Vajag vienkārši palūgt. Un paskaidrot kapēc. Vai arī nejauši pieskarties. Man tā ir bijis, ka eju garām kādam un nejauši pieskaros un pēkšņi ir tā sajūta, ka esi cilvēkā ieskatijies.
nini, palūdzot vairs nav tas. Tas ir tikai tad, ja otrs tam nav sagatavojies. =)
Tas ir atkarīgs no cilvēka un tā, cik tuvu šo cilvēku esmu gatava pielaist, kā arī situācijas, jo pašai īpaši nepatīk, ja ne īpaši labi pazīstams cilvēks skaras klāt. | |