nav pacietības noklausīties līdz galam dziesmu...
man ir jau divas pielūdzējas...sajūta,ka tūlīt varos,jo izskanējusī frāze-iepazīsimies tuvāk mani biedē..
piecēlos ar iedvesmu celties un izdomāu,ka rīt jādodās iekarot kādu bibliotēkas plauktu...ceru,ka būs garastāvoklis.atmetu pīpēšanu...sākot ar šodienu.nav naudiņas...gribas daudzko citu pirkt par to kas paliek pāri.

starp ticību un neticību es zaudēju pamazām sevi.mēģināju iekļauties abu pušu pusē...biju kā mūžīgā konfliktā..draugi neticīgi,ome ticīgā...un tad vēl 2005tā gada praids,kurā piedalījos un sāku domāt par elli un paradīzi...es rakstīju savā dienasgrāmatā ,ka mītu jau šobrīd ellē vai paradīzē,ja tikai pieņemu sevi un cīnos pret cilvēkiem,kas nesaprot.cīņa ar vējdzirnavām.negatīvā pieredze sagrāva nervu sistēmu un man bija akūta psihoze,no kuras nespēju saviem spēkiem izkļūt...atkal savienoties ar savu es un pat augstāko es.tā nu es pieņēmu,ka dzīvoju šodienai ,kad rītdiena var nepienākt...mani dēmoni mani vajāja kā apsēsto ar ideju par vienlīdzību...tas bija par daudz..iet "krusta gājienā"neesot pārliecinātai vai tā ir pareizi,bet aiz žoga ļaudis izskatījās daudz neadekvātāki kā "praida ļaudis".es pieņēmu izaicinājumu piedalīties,kaut tikai atbalstīt..šobrīd esmu nonākusi grūtībās,bet bībeli nešķirstu kā glābiņu...es nezinu vai ticu to ļaužu Dievam,kuri mūs gānīja un saukāja,meta ar akmeņiem,izlādēja savas dusmas..
man ir savs Dievs kā tēvs un Dievs kā visaugstākais ...
kā jau trako,mani nomoka pagātne..visi notikumi tādā murckulī,ka šķiet prasās izteikties,lai pazūd no atmiņas..varbūt palīdz.es mēģinu.ir grūti dzīvot starp cilvēkiem,kuri Tevī raugās ar nosodījumu.šobrīd izvairos no iešanas sabiedrībā.man ir istaba,kurā paslēpties,bet vienlaikus arī noslēgties no apkārtējās pasaules pat ,ja tur ir mani draugi ārpusē.es izvēlos šo ceļu pati.man bail būt pašai par sevi .es izeju no mājas ar domu,ka nav citas izejas šodien kā vien iet. esmu ļott ievainojama.trauslā taurenīša dvēsele.
draugi ļott palīdz ar visu....katrs nieks ir patīkams.sākšu vēl izlept :)

cīnos ar apātiju...ar interešu trūkumu.pēkšņi nekas neaizrauj un maz kas iepriecina...sēžu viena pati istabā un būtībā nav ko pasākt kā truli blenzt tv ekrānā,gaidot,ka būs kāda filma ,kas aizvedīs virtuālajā ceļojumā uz citu,nezināmu pasauli.
vēl dažus mirkļus jeb dienas atpakaļ vēl spēju pasmaidīt par uzaicinājumu atpūsties, priecājos.paldies Tev,ka izvilki no miera stāvokļa un ļāvi patrakot Tavā sabiedrībā!āpācis cik esmu jau sākusi izlept.
ir jāatrod darbs,es zinu,bet neceļās rokas,lai sāktu intensīvi meklēt...esmu noslinkojusi gandrīz pusgadu...un tas mani nemaz neiepriecina,jo rēķini par dzīvošanu aug tikai.jāsaņemās drošvien un jāiet kaut vai uz karu...tā varētu nosaukt tās darba vietas,kur ir nepartraukta spriedze,stress un mobings....Čehijā izturēju divus mēnešus tādā vidē....es to varu,ja gribu...noteikti,bet vairāķ ceru uz mieru un labpatiku strādāt.
heh,man ir kaut kādas prasības taču arī.

saraujās čokuriņā
maizes gabals svaigs
arī desiņa un tomāts
pamazām kalst
es varu kļūt vēl slaids,
bet pagaidām ar putru piebāzts
ir mans vaigs
un ko Tu domā savā somā
man uzzināt ir prieks
ka esi labā skolā,
kur sastopams ir mīlestība ,naids
kaut katra savā jomā
mēs izšķiramies būt kopā,
ja pat atšķirīgs...ir resns ,slaids,
ja pat pārāk līdzīgs smaids

saraujas čokuriņā
mīļš kaķēns un ņaud
mans mīļais ,draugs
Tu esi vēl jauns
Tev sēt vēl tos graudus
ne tikai pļaut!

ja nu samīlies savā draugā vai vēl ļaunāk drauga otrajā pusītē?pēc šķiršanās veidojas divi BRīVI cilvēki...principā iespējams,ka var tā darīt,bet kas tad sanāk...iepriekš neapjaustās jūtas vai mērķtiecīgi plānota savaldzināšana...sanāk,ka plānoji būt ar vienu vai otru pirms tie šķīrās vai tomēr nē...tas ir absurdi un nepieļaujami.līdzinās nodevībai,lai gan šķiroties katram uz to ir tiesības būt ar ko sirds vēlas,tikai tad nebrīnies,ka zaudēsi draudzību un to taču nevēlās neviens....tas,manuprāt vairāk novērojams heteroseksuālajos pāros....es te no malas tik pa druskai aizdomājos.

rīt...rīt man būs kulturāla diena...iešu ar labu draugu uz teātri ,uz izrādi latgola.lv :))

viņa uz mani tā paskatās un mīļvārdiņi pašī izlaužās ārā...mincīte,mīļumiņš,kaķabērns,skaistulīte,raibīte,,,
tā vienkārši,bez domāšanas..kad mīlam no sirds,vārdi nāk paši-tāds secinājums.

cik ļott mēs jaunībā kļūdamies,ka normālas attiecības sākas caur pirmo skūpstu nevis sarunu...cik ļott mēs esam izslāpušas pēc seksuālām attiecībām,ka nemeklējam vienkāršu sarunbiedru,bet ar to arī viss tikai uzsākams,manuprāt...protams nospēlē arī izskats savu lomu,bet drīzāk tā neļaušanās mīlestībai ir skaists brīdis,kurš pārvēršas par īpašu,kad viss notiek...un,kad viss brūk,tad tikai diskusija savā starpā var kaut ko atjaunot,ja vēl kas glābjams.
žēl,ja vienam ir kvēlākas jūtas nekā Tev...tur nu neko nevar padarīt...esmu bijusi abu vietā-gan tās,kurai ir vairāk sirdī,gan tā,kura nemīl tik ļott.visnotaļ abām ir grūts brīdis,kad jāšķirās...tikai nedaudzas spēj palikt draugi,neskatoties ne uz ko.

viņa mani riktīgi sabučo,ar purniņu glaudīdamās gar seju.
viņa mani noteikti uztver par savējo :)un kā gan mēs uztveram savējos?vai nevajadzētu dot bučas gadījumā :))

vai varētu būt tā,ka mēs paņemam no otra cilvēka uzvedības modeļus un turpinam to pielietošanu jaunās attiecībās?

zirnekļi iemājo vecajās pažobelēs,
bizbizmārītes pārceļo kastēs.
es braukšu līdz galam
tur mana sirdmiera stacija,
kur sirds dzied jau klusi,klusi..
vēl par Tevi,par sevi,par mums.
ir izpārdošana,ir akcija
paņem kaut ko no manis sev,
dažreiz šķiet nederēs vakcīna.
es braukšu līdz galam,
tur mana sirdsmiera stacija,
kur sirds alkst pukstēt Tev līdz.
zirnekļi iemājo vecajās pažõbelēs,
bizbizmārītes pārceļo kastēs...

kādam līdzās,blakus iet ļott slikti.. ar vai bez Tevis viņš cīnās ar dzīvi.
brīžam šķiet,ka gribas zaudēt,bet dzīve liek savu korekciju un liek Tev gribot,negribot izdzīvot...

piespiedu smēķēšanas pārtraukšana...vēl nedēļa un tad ievilkšu atkal kādu dūmu.

beidzot pabeidzu lasīt kādu grāmatu un sajūta fantastiska... :)) no krāsns tiek izņemts kārtējais cepums,kuru cepām no auzām,miltiem un ūdens..kad nav nekā ,tad tāds gardums liekās..nu patiešām gardi :P
kas vēl?man ir jauns drēbju "skapis"...kāds bija izmetis to ārā...nu tāds stienis,kur var pakarināt drēbes...es par tādu sapņoju reiz...mammucis teica,ka ,lai es paņemot,bet man kaut kā šoreiz bija vienalga...kad nākošā rītā viņa to uznesa,novērtēju par tiešām labu lietu un pateicos. tagad sēžu uz matrača pretī un priecājos.

nevienam neesmu to stāstījusi...
kad satikos ar kādu sievieti,skatījos uz sevi spogulī un redzēju tur viņu...ticēju,ka cilvēki ir līdzīgi viens otram,ja no pirmā acuuzmetiena iemīlās un..tā bija tiešām fascinējoša patiesība...redzēju.

kad kopā skatījāmies-es novērsos,jo ieraudzīju spogulī skaistu sievieti ar sevi,kura nemaz man nepatika.man nepatika uz sevi skatīties.

atļāvos draugam noklusēt atbildi uz jautājumu...ne jau tāpēc,ka tas bij nekorekts,bet gan tādēļ,ka pati īsti nezināju kāpēc jutos dusmīga par kādu nepazīstamu cilvēķu diskusiju.bija runa par attiecībām starp trim cilvēkiem jeb krāpšanu...man nebija saprotams kādēļ cilvēks vēlās vēl kādu,ja blakus jau ir otra pusīte?!vai tā ir "īstās"mīlestības meklēšana jeb plika drātēšanās?visticamāk,iztiksim bez rozā sapņiem,otrs variants.

esmu sarāvusi ne tikai attiecības ar cilvēciņu kas bija dārgs,bet arī saikni kā tādu...pagājis vairāk kā pusgads un man nav nevienas citas pasijas...varbūt tāds liktenis-dzīvot šajā mājā un priecāties par saraksti ar eksām?!mani arī nevelk kādai atkal uzticēties...es izlaižu šodien deju,jaunu iepazīšanās vakaru.negribu,nav iekšā.viss jau tāpat tagad ap goldenu un veco purva tautu nemaz tur negrib.
vai tas nozīmē kā agrākos laikos-tikai izredzētie zināja par ko runā latīņu valodā?

uz drūmu,baltu lapu
cer izvilkt vārdu tas,
kurš pazinis ir lamu
gan ļoti mīļu gan

stāv rakstīts ekrānā
un uz sienas ar
kā planēji deltaplānā
un juties diezgan smags

uz drūmu,baltu lapu
cer pesimista gars
lai smaida vēlu labu,
bet drūms es esmu pats

ķer saules staru logs
un kaķēns ķepiņās ar
es atveru blogu,
viena vēstule ir man

stāv rakstīts ekrānā
Tavs smaidīgais raksts
kā slēpoji Versaļā,
kur sniega patiesībā nav
kaut gan...
es arī patiesībā
nebiju tik smalks
un sameloju tai,
ka mans palags balts

maza nieka vēstulīte no Tevis un es kūstu priekā...manis nav un vārdu trūkst...es raudu vai es smejos-tās ir emocijas,kuras izbaudīt var tikai,ja saņemu vienu atbildi,divas jau par daudz,jo tad rodas jautāumi par manu dzīvi.
man nav dzīves,es jūtos apstājusies ceļa malā pirms krustojuma,kurš aicina to krustot pa labi vai pa kreisi.tāds pusceļš līdz pilnīgai laimei...pagaidām kūstu no Taviem vārdiem...Tu man atrakstīji atbildi...es neko neloloju vairāk par ciemošanos pie manis...es ceru,ka piedosi tās daudzās "neatbildes" no manis un atbrauksi.tā nav iemīlēšanās no jauna...mums nebija abpusēju jūtu nekad un tāpēč ceru uz piedošānu,jo jūtos kaut kādā mērā vainīga par bezjūtību.es zinu kā tas sāp,tāpēč pavisam neesmu pametusi,tikai attālinājusies.tā man pašai ir bijis vieglāk to pārciest.kāpēc ir tā,ka mēs mīlam tos,kuri nemīl mūs?

pa fragmentam skatos "meitene ar pūķa tatovējumu" un iedomājos:tas jau tā ir diezgan smags gabals,kur nu vēl izlasīt,bet es mēģināšu...aizbraukšu 16.februārī uz centrālo bibliotēku uz sameklēšu vienu no nedaudzajiem detektīviem vai romāniem ,ko lasīt.ārā spīd saule,es pa daļām lasu Amandas Aizpurietes"šonakt biju zaļš putns"no draugiem.lv rakstīto un domāju arī par saviem mazajiem sākuma burtiem teikumos...viņai to pārmet.ļott labi lasās,jo viņa manu dvēseli izraksta...mēs varētu būt soulmates ,bet neuzdrošinos to piedāvāt portālā.lai paliek.

vakar izbaudīju (drošvien pēdiņās bij jāliek,jo no šī pasākuma sāpēja kājas)garo ceļojumu uz Jelgavu...vedu kaķenīti uz operāciju...mēs tagad ļott visam sekojam līdzi,kas notiek kaķa dzīvē,jo tā drošvien var norobežoties no savas drusku.mjā,nu un vedu viņu uz sterilizāciju...tā esot jāveic obligāti,ja negrib kaķēnus vai vēzi dabūt 80...viņa vakarā mēģināja streipuļot,palika pie manis gultā pa nakti...mēs saradojāmies pa īsto...tā nu ik pa laikam parunāos ar kaķenīti arī šobrīd... šodien jau žirgtāka.jāpateicās draugiem,kuri palīdzēja ar to visu lietu pavisam tieši. Magdalēna studē veterinārārstos...bija jau pašai ar prakse vajadzīga .pie druškām man vienmēr gribas atgriezties...tā mīļi mums viss izdodās un visu var sarunāt..pie citām vēl tikai domāju doties,bet vai nav jau apvainojušās :/
es sarunājos ar kaķenīti,bet viņa murrāā...mana tuvākā dvēselīte,par kuru tagad jārūpējās.