kad no acīm prom,tad no sirds ārā?...man bieži vien tā ir....aizmirstos un te nu atkal viņa kkur uzpeld atmiņā ,sirdī,ka nevaru noturēties un apsveicu visos iespējamos svētkos,ja vien tādi ir,bet...līdz nopietnai sarunai knapi kad nonāk runa....kad izdzirdēju viņas balsi visu nedēļu nespēju domāt ne par ko citu...tad kas notiktu,ja es dzīvajā viņu redzētu,justu...tas būtu kas nebijis starp mums pēc tik ilga laika...reiz jau man bija tā,bet es atlaidu un vienkārši ,drošvien,nomīzu iespēju...taču pēc tā atgadījuma 2005jā esmu par sevi sapratusi vienu lietu-esmu līdz mielēm uzticīga vienīgajam cilvēciņam,ja vien šis cilvēciņš arī to grib tikpat lielā mērā kā es...

runāju par savām sajūtām ,viņas ir apslēptas jeb nobloķētas.
kas notiek starp diviem cilvēkiem ne tā,ja ir skaidrs ,ka nevar viens bez otra iztikt ne minūti?tb kāpēc viens bēg ,bet otrs neķer...laikam ir tikai pa īstam,kad kā gumija atlec atpakaļ...
bet reizēm tā saķere zūd arī ilgstošās attiecībās-tā spriežu,redzot savus draugus un viņu attiecības.

tikai kā smarža,ko
atnesis vējš...
Tu pie manis kavējies

iegāju istabā vējainā,
kāds skatiens tuvs vai svešs,
it kā sirdi liek rokā ledainā
tikai kā smarža...
mani no Tevis nesīs tur tālu,
augstu prom..
uz ielām saulainām,platām,
pār lūpām vārdi zūd
cik ļoti pa daļai mirstu
no atvadām.

vējš durvis cērt ik brīd',
man vēlme tik dzirdēt kā klauvējies,
ka arī Tavās krūtīs trīc,
ka varu ar acīm aplaudēt
par to,ka atvērsi tās rīt
varēsi man pretī pasmaidīt.

paliec sveika,mana maijpuķīt,
Tu taču nezini kā iekšpusē sit.
par daudz ir logu rūtotu,kur sirgt
par maz ir draugu kas verās uz mūžību!

2009@l aura

ir kautkas darīts,
ko katru dienu paveikt
satikšu vēl parīt,
lai par to ko teiktu.
vai varēs mani pazīt-
ar muguru saliektu?
vai redzēsi vēl rīt
kā soli lieku,palieku?
man Tavi šodien patīk
kā smaidi,jūti prieku...
tik vienreiz atzīt,
to dzirdēt nakti,dienu!?
vai gribi darīt
ar mani katru nieku?
saki man:"Labrīt"
es teikšu:"Palieku!",
lai Tavās rokās varu migt!

es viena,
es pa divām
kā liepa
laipā sistā...
pēda liekās,
otra tikām
aizgājušās vietā,
nedomājot minās...

Tu pienāc...
aukstā plāksnē
roka liekās
vārda plaknē
guļ ziema
vasarā....nē
aizgāja viena...
ceturtā aiziet ziema.

klusa diena
vakaros bēg
no rīta tiek...
naktis dzēstas.

es viena es pa divām...
no acīm kliedzu:
"Zemes vilnā
slikti izskaties TU!"
nepaliek siltāk...
Tu nevari pamosties?
gribu kā filmā-
atgriezt,pieskarties!

2009@5.janv.

piemirsu par Ievu...arī labs,īsts draugs...galīgi automātiski nevaru taču pieskaitīt pie draugiem,jo viņa mana māsīca...tā nē,citas man ir pazudušas pat no atmiņas,kaut arī bērnība pagāja ,kopīgus niķus īstenojot.ai,bet tā bērnība.šoreiz es paklausīju manas nelaiķes Omes vārdiem un iedraudzējos pavisam uz mūžiem. :)

vēl ir diezgan labs draugs ,pretējā dzimuma pārstāvis-Pēteris,bet es bieži vien par viņa nolūkiem šaubos,tādēļ visu glužši neesmu gatava atklāt kā labam draugam.esmu viņam dzīvību parādā ta kā,jo viņš vienīgais,bez ierunām steidzās mani glābt uz Čehiju... :)viens liels pluss,ko neaizmirsīšu.

un vēl ir tādi pauzes cilvēki,kas ienāk manā dzīvē,es gribētu viņus saukt par īstiem draugiem ,bet kkas pietrūkst...laikam paļāvības .viņus nekad nevar nekur aicināt,jo viņi var neierasties...kaut kā tā.lai gan īstie draugi arī tā mēdz darīt,bet vienkārši ir lielāka uzticēšanās,ko nevar izskaidrot.manuprāt,arī rūpes par mani ir īstas,lai gan daži pauzes draugi ir mēģinājuši arī pildīt kādu lomu manā dzīvē,ar patiesām rūpēm par mani....nezinu,reizēm šaubos,ka pa riktīgam bez pauzēm būs manā dzīvē,laikam tāpēc pauzes cilvēki.lai neapvainojas,bet tā ir.piemēram neierastos pie manis uz slimnīcu,jo tur ir trakie...dažbrīd arī pauzes cilvēki no sirds jautā_kā Tev iet,bet pēc pāris teikumiem mēs atkal atvadamies uz mēnesi vai pat pusgadu.
lūk mana analīze...nav izteikts it kā galīgais spriedums,jo vārdus nenosaucu.lai paliek manās pārdomās:)varu teikt,ka arī paziņas man nav nemaz tik garlaicīgas,vienmēr ar kādu odziņu toč,bet ne vienmēr es viņiem..varbūt kļūdaini esmu sākusi cerēt uz attiecībām,tāpēc atstāju tā maliņā ,lai ir uz ko acis pamielot.varbūt.un nekas vairāk kā sekss arī.kur manī te nesen dziedāja mīlestība?heh,es pat nesaglabāju,tā sauktajai nākamajai manai sievietei,bildi uz kuru ik palaiakm palūkoties,jo no mīlestības līdz naidam viens solis.jā,man šķiet,ka izjutu to un tad...viņai atlika tikai atbildēt uz manu nevainīgo sms un atkal analizēšana manam prātam neprognozējama...kas viņa man?kas viņai es?

esmu tik daudz pašmācības ceļā studierējusi psiholoģiju,ka vai traks var palikt toč :),bet ar to nepietiek,man šķiet,ka nepazīstu cilvēkus un nevarētu noteikt viņu tipus pēc temperamenta vai psihotipa...lai nu kā tas nebūtu mans lauciņš,lai gan ejot garām bibliotēķas plauktiem par psiholoģiju tīri vai vēmiens nāk cik ļoti līdz iekšām esmu izmurcījusi tās grāmatiņas-visāda tur ķermeņu valoda,grafoloģija jeb pazīt pēc rokraksta...laikam tas tikai palīdzējis man pašai kaut daļēji sevi izzināt,atrast un saprast...jā,pie tā arī paliksim.pie manas nekompetences tīri profesionāli darboties tādā jomā.

kas vēl mani interesējis kopš bērnības?FILMAS...kad būs iespēja tad krāšu naudiņu sony kamerai..ir dažas lietas un vietas,ko nedrīkst atstāt novārtā bez iemūžināšanas :P,bet tagad man vajag vienkārši uzpīpot..ko darīt?jāņem uz parāda :(...man vienmēr apetīte rodas ēdot jeb rakstot kko blogā,man traki sagribas pīpot,lai doma domājās pie viena pa to laiku kamēr dūms mutē.

tā...kādu diezgan ilgu laiku iedomājos sevi par fotomodeli,tad nu fočēju visādos rakursos ,bet ego nepārņēma pilnīgi un galīgi novērsos no narcistiskām nodarbēm ap 2007to gadu,kad izsapņõju sapni par ceļõšanu un brīnišķīgo Guernsey salu :),kur sapņõt sāku par bildēšanu.

kas vēl bijis bērnībā?drošvien kā daudzas domāju par aktrises karjeru,piedalījos pat iestudējumos un vienīgā ,man atmiņā palikusī uzslava,bija par Bebeni īsajos fragmentos no "Skroderdienas Silmačos"ko spēlējām ar skolas teātri...tur arī nopietnie nolūki beidzās,kautkā pietika ar tādu lomu un atzinību,drošvien.lai gan...pat aizgāju vienu gadu noklausīties cik nopietni ir jākļūst visai būtībai par aktrisi uz Kultūras akadēmiju :)
tagad ,ja vajadzētu kur stāties,tad labprāt izmēģinātu sevi kino operatora lomā.kāpēc nedaru?mums ir trūcīgā statuss jau gadu un..iespējas neredzu arī to budžeta vietu dabūt...tik daudz laika pagājis kā neesmu neko darījusi ar dažām smadzeņu daļām :D nezināju kā lai to noformulē :Plai gan jāmācās visu mūžu,tā teica Ome,nekas man nesanāk neatliek kā trenēties pašdarbībā kautkādā ,ja sanāk.es aizņēmos no Pētera kameru un pafilmēju,man pietika ar vienubrīdi,kā sapriecājos par tādu izdevību,bet vēl jau ir montāža,ko neesmu trenējusi.ceru,ka amn būs vēl kādreiz mūžā tāda izdevība.

lūk īsumā mani bērnības sapņi ir izrakstīti uz šīs virtuālās lapas jeb kā saku baltās lapu lūpas pastāstījušas.lai laba diena!

uzpīpojot un skatoties pa logu,analizējot pagātnes rēgus,domāju...ko biju saskatījusi viņā un...nenožēloju vairs,ka izšķīrāmies.tātad nebija mans liktenis,drošvien.

paliek viens jautājums-vai tā reiz nedomāšu arī par Tevi?!no acīm prom,no sirds ārā?

pārdomāju grāmatā lasīto:"mīlestība nav tikai jūtas.var būt dažādi apzīmējumi,bet visbiežāk izšķir divu veidu mīlestības:romantisko mīlestību un mīlestību-draudzību.Romantiskā mīlestība ir arī kaislīgā mīlestība:tas ir spēcīga uzbudinājuma stāvoklis,kurā valda psiholoģiska pārņemtība ar otru cilvēku.Savukārt t.s. mīlestība-draudzība jeb draudzīgā mīlestība vairāk balstīta uz uzticēšanos,pieķesršanos otram cilvēkam,cieņu pret otru cilvēku,tuvību ar otru cilvēku,tai nav raksturīgas spēcīgas,kaislīgas jūtas.Romantisko mīlestību apraksta romānos,dzejā,bet tai diemžēl nav ilgstošs raksturs.Līdz diviem gadiem.Ja šīs attiecības nepāraug mīlestībā -draudzībā,tad tām drīzvien pienāk gals..Jūtu uzplūdi beidzas,cilvēks nevar būt visu laiku aizgrābtībā pret otru.Tas gan nenozīmē,ka cilvēki nevar atgriezties pie romantiskās ."

Lūk ko deva šī grāmata...es aizdomājos un izsecināju savu situāciju un...man palīdzēja "savstarpējo attiecību psiholoģija",ko sarakstīja Viesturs Reņģe