tikai kā smarža,ko
atnesis vējš...
Tu pie manis kavējies

iegāju istabā vējainā,
kāds skatiens tuvs vai svešs,
it kā sirdi liek rokā ledainā
tikai kā smarža...
mani no Tevis nesīs tur tālu,
augstu prom..
uz ielām saulainām,platām,
pār lūpām vārdi zūd
cik ļoti pa daļai mirstu
no atvadām.

vējš durvis cērt ik brīd',
man vēlme tik dzirdēt kā klauvējies,
ka arī Tavās krūtīs trīc,
ka varu ar acīm aplaudēt
par to,ka atvērsi tās rīt
varēsi man pretī pasmaidīt.

paliec sveika,mana maijpuķīt,
Tu taču nezini kā iekšpusē sit.
par daudz ir logu rūtotu,kur sirgt
par maz ir draugu kas verās uz mūžību!

2009@l aura