vinnijs pūks says:
ņemšu savu magoņrausīti un tīšos čučāt.

Mūzika: Metallica -- The Day The Never Comes

Man patīk The Day That Never Comes.
Gaidām trešo Unforgivenu.
-
Re, laiks, kad man nav darba ir vienkārši briesmīgs un izniekots laiks.

Mūzika: Metallica -- The Day The Never Comes

Izčakarēju visu darbu ar akvareļiem. Es nekad neesmu mācējusi ar tiem strādāt, bet vienmēr pamēģinu un vienmēr visu izčakarēju. Nu, nekas, mēģināsim vēlreiz no otra gala. Sāksim ar akvareļiem. Un, ja tās kakas izdomās atkal visu izčakarēt, tad krāsošu ar zīmuļiem. Hā! inakvareļufeis.

Mūzika: kaut kas skan darbistabā

Izlasīju  gc  rakstu par svārkiem un atcerējos, kā es, nopirkusi jaunus svārkus gāju 23. augustā balsot. Gāza lietus, un es biju slima, bet tāpat gāju. Pusceļā sapratu, ka tas tumšsarkanais šķidrums, kas ir parādījies uz maniem svārkiem, ir manu svārku krāsa, kas tek nost. (sun) Es gandrīz sāku rēkt uz ielas.

Tags: atmiņa

Sākumā uz pannas apbrūnināju makaronus, pieliku klāt sakultu olu ar siera un šķiņķa gabaliņiem. Tas bija vienīgais ēdiens, kuru es šodien uztaisīju ar gaļu. Pie tam, ne labprātīgi, man pajautāja, lai uztaisu.
Pēc tam izvārīju puķkāpostus, kurus sviestā cepu pavisam gaiši brūnus, līdz tie pamazām sāka pārvērsties tādā vienveidīgā masā. Tad, kad tas notiek, tad es vienmēr griežu nost, jo man tā vislabāk garšo.
Pēc tam sagriezu vienu mazītiņu kāpostiņu un uzliku sautēties. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka kāposti vārās visilgāk (nez, tā arī ir?) pēc tam pieliku vienu sīki sagrieztu sīpolu (šodien gandrīz neraudāju) un kamēr šamie tur sautējās, sarīvēju pusīti kabača un tomātus. Plus vienu dzelteno tomātu sagriezu gabaliņos un tāpat piemetu. Pagaršoju un garšoja pilnīgi nekā. Sabēru piparus, pieliku divas daiviņas (sagrieztus nevis saspiestus) ķiplokus un jau garšoja labāk. Pēc tam, kad biju desmit minūtes pavārījusi, pagaršoju vēlreiz un sapratu, kas tur pietrūkst. Maģiskais sāls! Jo, redz, es esmu cilvēks, kurš visu ēd bez garšvielām un parasti aizmirst pielikt tās arī tad, kad gatavojas kādam citam ēdiens. Nu, kad pieliku sāli, tad garšoja jau tīri labi un pat pārāk. Savārīju vēl kādu brīdi un griezu nost. Tad uzliku vārīties kartupeļus ar seleriju lapiņām un sagriezu tomātu-marinētu gurķu-sīpolu salātus ar krējumu.

Kopumā mums ir vārīti kartupeļi ar sautētiem dārzeņiem un ceptiem puķkāpostiem + tomātu salātiņi. Smaržo labi. Jāgaida kāds, kas to visu apēdīs.
Un, jā, tos dārzeņus es metu "tik cik man likās, ka vajag", tāpat kā visā, ko es taisu. Un arī klāt liku tos dārzeņus, kas mājās bija.

Šis ir mans garais kulinārais piedzīvojums, jo es jau biju nolēmusi izliet visus tos dārzeņus ārā, ja nesanāks un visiem, kas pamanīs, ka no ledusskapja kaut kas ir pazudis, paziņot, ka es izvārīju un apēdu. :D Tā nebūs jādara un tas jau nu ir baigi forši.

"Kāpēc tu mētā savu karbonādi? :( " brālis teica, kad aizmetu vietā savu spēļu lācīti. "Kāpēc tu mētā savu kebabu? :( " brālis teica, kad aizmetu vietā savu otru spēļu lācīti.

Tags: atmiņa