te

Awww, come on. Mani sašķebināja tā sajūsmināšanās par Bredi. Pieneņu vīnu un Marsiešu hronikas es savulaik ne reizi vien pārlasīju, taču man negribās ieslīgt snobiski šauri specializētā Bredberija fantāzijas un krievu valodas baudīšanā.

Runājot jau vairs ne par Bredberiju, bet rakstniecību kopumā -- fantāzija ir forši, valoda ir lieliski, bet tā ir aprobežota tīksmināšanās par čaulu. Vai dažkārt kāds pamanās vēl ietīt čaulā kaut ko šķietami svarīgu un intelektuālu, krietni pārspīlējot tā nozīmi. Un tad visādi frīki, kas vērtē grāmatas pēc kaut kādiem nosacījumiem, frīki ar smalku "gaumi", garšu, nolāpītie degustatori, kas ar ezotēriku aizrautu vecu dāmīšu balsī stāsta par "pasaules klases literatūru" vai vēl kaut ko tikpat elitāru.

Es uzskatu, ka lielākā māksla ir uzrakstīt bojeviku, kas liek aizdomāties, rakstīts labā(lieliskā) valodā, glabā sevī messidžu (pat vairākās kārtās) un pie visa ir ļoti populārs un milzīgas tautas masas to lasa. Bredberijs, diemžēl, šajā jomā netur līdzi un atkrīt pie "labas baudītāju literatūras". Tad jau es augstāk cienu Roulingu par to, ko viņa izdarīja ar visas pasaules bērniem un pieaugušajiem.

(Reply to this) (Thread)

Awww, come on. Tas, ka mani sajūsmina Bredberija stāsti nenozīmē, ka tikai tos vien lasu. Šis, ko iztulkoju, bija pirmais ko izlasīju pēc pāris gadu pārtraukuma. Tas gan nemaina faktu, ka viņš ir izcilākais fantasts un krievu valoda ir nesalīdzināmi labskanīgāka par latviešu mēli. Vo.

Un es jau biju uzrakstījis gana garu tirādi par "smalko"/"nesmalko" literatūru, bet tad sapratu, ka man piedrāzt, ko kurš lasa, un ko kurš par to domā. Es lasu to, kas man patīk - un tā nu ir sagadījies, ka tās lielākoties ir grāmatas, kurās vienlīdz labi izpaužas autora fantāzija un valoda.

Un:
"Es uzskatu, ka lielākā māksla ir uzrakstīt bojeviku, kas liek aizdomāties, rakstīts labā(lieliskā) valodā, glabā sevī messidžu (pat vairākās kārtās) un pie visa ir ļoti populārs un milzīgas tautas masas to lasa. Bredberijs, diemžēl, šajā jomā netur līdzi un atkrīt pie "labas baudītāju literatūras". Tad jau es augstāk cienu Roulingu par to, ko viņa izdarīja ar visas pasaules bērniem un pieaugušajiem."

Erm, Bredberijs ir krietni tuvāk tevis aprakstītajam stuff'am kā Roulinga (kuras grāmatas es esmu lasījis un izbaudījis). Varbūt izņemot "bojevika" daļu, jo ekšena tur patiešām nav diez ko daudz. Taču labā stāstā/sižetā tas ne tuvu nav obligāts. Bet es tev jau esmu teicis, ka Marsiešu hronikas man diez ko nepatika un Pieneņu vīns nav fantastika.

(Reply to this) (Parent)