te

10:22 pm: Twilight music
Brīžos, kad neviens neskatās, es mēdzu pārvērsties Salavecī. Nē, runa nav par kretīniska sarkana mēteļa uzmaukšanu un viltus bārdas pielīmēšanu. Salaveča tēls manā apziņā ir neizbēgami saistījies ar pūkaina un labsirdīga resnuļa imidžu, kurš augām dienām un naktīm gulšņā mierīgas mūzikas pavadībā. Protams, līdz nepieciešamo vēdera apmēru iegūšanai man vēl tāls ceļš ejams. Tomēr ar pārējo vairāk vai mazāk tieku galā. Jo sevišķi pēdējo daļu. Šādas mūzikas meklēšana un klausīšanās patiesībā ir kļuvusi par vienu no manām apsēstībām un nonākusi tiktāl, ka taisu īpašas kompilācijas ar mūziku, ko klausīties brīžos pirms iemigšanas. Un postoju par tiem INTERNETĀ.

Par pēdējo no šiem miksiem esmu patiešām lepns. Principā, to var iztēloties kā Spiritualized lēno un smeldzīgo  dziesmu tipa gabalu kopojumu. Ne vien dziesmas ir lieliski piemērotas, lai pavadītu stundu, lēnām cenšoties iemigt un nepārtraukti atkaujoties no uzbrūkošajām domām, bet pat to secība ir tāda, lai dziesmas pēc iespējas nemanāmāk pārietu viena otrā, radot iespēju stundu klausīties nepārtrauktu brīnišķīgas mūzikas plūsmu. Lai to nosvinētu esmu augšuplādējis pēdējo kompilāciju iekš rapidshare.de, dodot iespēju noklausīties visiem interesentiem (lasīt: redz ).

Velkam šeit.

A tagad pamuldēšu par to. Vispirms gan dziesmu saraksts.

1. Rivulets - The Sunsets Can be Beautiful (Even in Chicago) (4:35)
2. Coastal - Night Sky (2:02)
3. Devendra Banhart - I Do Dig A Certain Girl (2:48)
4. Mojave 3 - Love Songs On The Radio (5:48)
5. Elysian Fields - Mermaid (4:21)
6. 1 Mile North - Insides (7:20)
7. Sparklehorse - Saint Mary (4:01)
8. A Whisper In The Noise - The Times They Are A-Changin' (5:09)
9. Mazzy Star - Mary Of Silence (6:04)
10. American Analog Set - Yoo Doo Right (6:21)
11. Brian Eno - Always Returning (4:04)
12. Bongwater - Rain (5:44)
13. The Montgolfier Brothers - Quite An Adventure (2:04)

13 tracks in playlist, average track length: 4:38
Playlist length: 1 hour 21 seconds

Trīs kaveri, trīs instrumentālie gabali un viena dziesma, kurā pāris džeki vienkārši runā - kas gan var būt labāks par to? NEKAS, lūk, atbilde.

Un, patiesi, - Braiena Īno ambientā mūzika vienmēr ir brīnišķīga pirms aizmigšanas. Jo sevišķi, ja tā nāk iz Apollo albuma. Taču 1 Mile North ar fantastiski smeldzīgo mutes ermoņiku iestarpinājumu dziesmas vidū un Coastal, kuru dziesmā vienubrīd pievienojas laikam jau vecs telegrāfs or smth, ir mani pēdējā laika patīkamākie atklājumi. Tāpat kā A Whisper in the Noise kaverversija Boba Dilana leģendārajai ne-protestdziesmai. Tieši šādas es allaž esmu vēlējies dzirdēt Boba dziesmas - un tā arī pats tās izpildu, kad nu man uznāk tāda vēlme. Ļoti lēna, ar nočukstētu tekstu un pamatīgu melanholijas lējumu pāri tam visam.

Savukārt Mazzy Star, Bongwater, Elysian Fields un (jo sevišķi) American Analog Set gabali kalpo par "grūvīguma" un psihodēlijas piesitienu citādi pārlieku pozitīvajām un optimistiskajām skaņām. Jā, tas ir AAS kavers 60.-to/70.-to gadu progroķeru Can 22 minūšu eposam. Taču, atšķirībā no oriģināla, šeit vokālists nespiedz tekstu līdz aizsmakums viņu pievarē. Drīzāk tas līdzinās Bongwater paveiktajam brīnumam ar vienu no kaitinošākajām Bītlu dziesmām. Acīmredzami paredzēta, lai to baudītu ar krietnu zāles devu organismā, man līdz šim tomēr allaž izdevies gūt patiesu baudu arī esot skaidrā saprātā.

Kr4, velkat, sukas.