Ketzē pieeja autobiogrāfijai ir krietni citāda kā Petijai Smitai. Te nav nekādas romantizēšanas, nekādas pagātnes glorifikācijas. Tieši otrādi: jaunietis Ketzē vispirms ir smieklīgs dunduks, tad kļūst par grūti izturamu dunduku un visbeidzot neizprotamā veidā, nemainoties uzvedībai, pamanās radīt simpātijas un klusu traģēdijas apziņu. Dzimto Keiptaunu viņš pamet 22 gadu vecumā, dodoties uz Londonu kļūt par ģeniālu dzejnieku un atrast mūža mīlestību. Patiesībā darbos un pelēkajās Londonas dienās viņš pamazām ieraušas savā aizsargčaulā, un mīlestības vietā turpina gulēt ar klusām, vientuļām meitenēm, pie sevis sūkstoties par viņu pelēcību. Iekšējais naratīvs no Patiesās Mākslas apsēstības pamazām nocentrējas uz paša gļēvulību, pāraugot burtiskā šaha spēlē pašam ar sevi.
Ketzē no atmiņām ir izveidojis visnotaļ klasisku, ierobežotā trešajā personā rakstītu pieaugšanas romānu. Viņš pats kļūst par jauniešu grupas tipu: gudrs un talantīgs, bet ar mākoņos iestrēgušu degunu, tik ļoti zaudējis saikni pats ar sevi, ka radīt spēj tikai piepūstus balonus vai paša izslauktu sēklu. Risinājums, protams, ir paskatīšanās spogulī, bet tas iespējams tikai pēc istabas pilnīgas iztukšošanas, lai nekas cits nespētu novērst uzmanību. Tāpat arī grāmatā, kas no traģikomēdijas plūdeni pāriet klusi skumjā vēstījumā par sapņu nāvējošo spēku.
Tags: divās rindkopās, āfrika
Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Not only is he a terrible snob, he's also a prude and a mama's boy. Desperate to hurl himself into the abyss of madness and sex, he can't even seem to find it. The story would be funny if it weren't so awful. His sexual encounters are invariably joyless and loveless, leaving him feeling miserable and his partners -- to whom he's unfailingly caddish -- feeling worse. His poetry, when he's even writing it, is lifeless. Most of his mental energy goes into berating himself for his failures as a lover and an artist. In other words, ''Youth'' covers that period of a man's life when he's most repulsive both to himself and others. The story is not new, but Coetzee tells it with brutal honesty.
|
Nav lasīta, bet in general Kutzē bija pagājušā gada lieliskākais atklājums - "Disgrace" un "Slow Man" tika aprīti neatejot no kases. Šī tikpat labi var kalpot par turpinājumu.
(Reply to this) (Thread)
|
sure, vajadzētu būt interesanti, pat ja ne prātu neizšķaidīs.
labākas lietas gan esmu dzirdējis par viņa "Life & TImes of Michael K" un "Waiting for Barbarians", kas man, cerams, kļūs par nākamo viņa grāmatu.
labākas lietas gan esmu dzirdējis par viņa "Life & TImes of Michael K" un "Waiting for Barbarians", kas man, cerams, kļūs par nākamo viņa grāmatu.
(Reply to this) (Parent)