Svītrojumi :
Man te radies jauns hobijs: saīsināt dzejoļus. Galvenie noteikumi: neko nemainīt vietām, neko nepierakstīt klāt. Ja ļoti, ļoti vajag, var mainīt vārdu locījumus, sadalījumu rindiņās un pieturzīmes.
(no Alises Zariņas "Papjēmašē")
viņa romantizē nāvi un dzīvi
mūžīgie sešpadsmit
mīlējas otrpus sienai – lai iespītētu
svešas asinis un sirdis otrpus šīm vārīgajām krūtīm
viņa laiskojas mūsu pagalmā
tu apjucis stāvi
meklē vārdus putekļu balsīs
(viņa vienmēr džinkstēs tev ausīs)
* * *
nerunāsim ar klasiķiem
nerunāsim ar
bērnības psihiem spogulī
nevajag lauskas
* * *
tu turpini mani
un
fizikas likumus
un
loģikas niekus
un
pastnieka zvanu pie durvīm
un
* * *
(No Andra Zeibota "Ūdens ķirzakas")
esmu aizmirsis sevi
eju
eju
eju
jau esmu cits
eju
* * *
rīti sākas ārpus dimensijām
pasaule beigsies plakstiņos
acis iekšup raugās
pārplūst
pārlec
līst atpakaļ
meln sniega pilni kakti
* * *
sapnī tukšā
aktieri dzied
diezin kam
kliedz ēnas
kāds spitālīgais iet un dzied
līst acis
dziesmai līdzi
* * *
(no Marta Pujāta "mūsu dziesmas")
klusums ir apstājies autobuss
klusums ir cilvēki ar kabatas baterijām
kad iestājas klusums
ardievu minka
* * *
Div...
aiz balkona puķu podiem
sakļāvis spārnus tu domā
uz galdiņa blakus
* * *
Vasaras pār...
Slīpais jumta logs pietuvināja Mēnesi
akmentiņu ar caurumiem.
Ar teleskopu būvēt ir slimi
gulēt ir slimi
un vispār visas ietaises
ir slimas.
Iedomājies
intelektu brīvu no ķēdes.
Astronoms vicinādams asti
pazudis
* * *
(no Arta Ostupa dzejoļa)
Ātri uz priekšu
pirksti taustās pēc saules
laikam pierimis lietus
aizmirstas sejas
visu dienu griežas uz riņķi
blakus triumfi un neveiksmes
un vasara sarūk par pēdējā taureņa elpu
Tags: svītrojumi
Man te radies jauns hobijs: saīsināt dzejoļus. Galvenie noteikumi: neko nemainīt vietām, neko nepierakstīt klāt. Ja ļoti, ļoti vajag, var mainīt vārdu locījumus, sadalījumu rindiņās un pieturzīmes.
(no Alises Zariņas "Papjēmašē")
viņa romantizē nāvi un dzīvi
mūžīgie sešpadsmit
mīlējas otrpus sienai – lai iespītētu
svešas asinis un sirdis otrpus šīm vārīgajām krūtīm
viņa laiskojas mūsu pagalmā
tu apjucis stāvi
meklē vārdus putekļu balsīs
(viņa vienmēr džinkstēs tev ausīs)
* * *
nerunāsim ar klasiķiem
nerunāsim ar
bērnības psihiem spogulī
nevajag lauskas
* * *
tu turpini mani
un
fizikas likumus
un
loģikas niekus
un
pastnieka zvanu pie durvīm
un
* * *
(No Andra Zeibota "Ūdens ķirzakas")
esmu aizmirsis sevi
eju
eju
eju
jau esmu cits
eju
* * *
rīti sākas ārpus dimensijām
pasaule beigsies plakstiņos
acis iekšup raugās
pārplūst
pārlec
līst atpakaļ
meln sniega pilni kakti
* * *
sapnī tukšā
aktieri dzied
diezin kam
kliedz ēnas
kāds spitālīgais iet un dzied
līst acis
dziesmai līdzi
* * *
(no Marta Pujāta "mūsu dziesmas")
klusums ir apstājies autobuss
klusums ir cilvēki ar kabatas baterijām
kad iestājas klusums
ardievu minka
* * *
Div...
aiz balkona puķu podiem
sakļāvis spārnus tu domā
uz galdiņa blakus
* * *
Vasaras pār...
Slīpais jumta logs pietuvināja Mēnesi
akmentiņu ar caurumiem.
Ar teleskopu būvēt ir slimi
gulēt ir slimi
un vispār visas ietaises
ir slimas.
Iedomājies
intelektu brīvu no ķēdes.
Astronoms vicinādams asti
pazudis
* * *
(no Arta Ostupa dzejoļa)
Ātri uz priekšu
pirksti taustās pēc saules
laikam pierimis lietus
aizmirstas sejas
visu dienu griežas uz riņķi
blakus triumfi un neveiksmes
un vasara sarūk par pēdējā taureņa elpu
Tags: svītrojumi