te

Lai arī "virtual tour" iespējas piedāvāšana tūrisma mājaslapu apmeklētājiem, šķiet, jau ir pazudusi kaut kur dziļi jo dziļi pagātnes dzīlēs, es neatteikšos no iespējas iepostot krepu tikai tāpēc vien, ka tas jau ir novecojis, nav smieklīgs, nav interesants un prasa minimālu piepūli.

Un tā, es jums piedāvāju...

Jap, šitajā pusotru istabu plašajā dzīvoklī es mitinos nu jau sesto gadu - nepilnus četrus no tiem bez oficiāliem apakšīrniekiem. So, baudiet ar sūdīgu telefona kameru taisītas bildes sūdīgā apgaismojumā.

Šis ir pirmais, ko cilvēki varētu ieraudzīt, ienākot dzīvoklī. Tikko izmazgāts krekls. Vai arī pirms nedēļas izmazgāts krekls, jo tie žāvējoties izskatās tik mīļi, ka es vienkārši nespēju noraudzīties uz saviem jaukajiem krekliem. Šis eksemplārs oriģinālā bija balts ar daudzkrāsainām svītrām, taču tagad izskatās dzeltenīgs ar daudzkrāsainām svītrām.

Speciāli tiem, kas dienējuši bruņotajos spēkos: tur ir rakstīts "JĀ". Zaļi burti uz sarkana fona. Parasti, pirms dzīvoklī ienāk cilvēki, kas to iepriekš nav redzējuši, es iesaku iedomāties kādu vēlēšanos, apgalvojot, ka ienākot viņi uzzinās atbildi. Yeah, I'm funny as hell. Un tovakar, kad šitās lapiņas uztaisīju, biju arī pamatīgi nogarlaikojies.

Tagad puspagrieziens pa kreisi...

Rasturbācija, ahoj! Izskatās pārsteidzoši normāli - jo sevišķi apvienojumā ar "Движение за нейтралитет" vimpeli. Hvz, kur es to dabūju. Bet niks taču kaut kā ir jāattaisno, vai ne?

Turpinām griezties pa kreisi...

Nē, cilvēkus tur īpaši bieži nevarēs redzēt. Vēl jo retāk cilvēkus ar melniem kvadrātiem pāri sejai. Anonimitāte n stuff, ya know. Kr4, šitā ir "lielā istaba". Te ir televizors, dīvāns, putekļusūcējs un grāmatas. Bet visu pēc kārtas. Sāksim ar svarīgāko.

Grāmatas. 95% no grāmatām gan ir "laukos", bet šeit toties ir Kafka. Un vēl šis tas, ko man ir slinkums skatīties.

Plaukta apakšdaļa. Vēl grāmatas (arī fantastikas plaukts). Un kaut kādi žurnāli.

Tur ir televizors. Kaut kur tumsā aiz galdiņa, kas, šķiet, ir vienīgā skaidri saredzamā lieta. Uz tā stāv papīrs - procesora "installation instructions". Go figure.

Putekļusūcējs. Iespējams, viņu vajadzētu iedarbināt, lai beidzotu izsūktu visus putekļus un KAUT KO ARĪ VARĒTU SASKATĪT! Bet whatever. Putekļusūcējs ir jauns. Atšķirībā no televizora, kurš tika iegādāts 1992.gadā or smth. Za to Panasonic.

Uz dīvāna ir pērtiķis un spilvens. Droši vien to bildi vajadzēja pagriezt, bet man ir slinkums. Zvaigznes un tumsu uz spilvena es izšuvu pats 10 gadu vecumā. Jā, sci-fi jau tad valdīja pār manu prātu. Blakus ir hvz kāpēc iebāzts seifs, kurā nav absolūti nekā. Un man nav arī atslēgas.

Izejot uz balkona, mūsu skatam paveras jau redzētā aina. Naftas cisternas. Man-Tess, vai zin'. Pa kreisi arī Aldaris. Sapņu vieta toksikomāniem.

Ok, ejam atpakaļ.

Šis ir spogulis gaitenī. Uz tā malas uzlīmēts stikers "Esi cilvēks?" Spogulim līdzās karājas mana leģendārā oranžā jaka. Jā, un augšā ir arī pāris dvieļi. Man patīk, ja tie no rīta ir sausi. Atvilktnēs ir rēķini, skočs, šķēres, īlēns un tamlīdzīgs kreps. Uz tām guļ reklāmas lapeles, brīdinājumi par parādiem kā arī aicinājums rīt 9:00 ielaist dzīvoklī remontvečus, kas sataisīs "Kanalizācijas stāvvadus", jo kaut kur esot avārija. Jei bogu, nezinu, kas ir kanalizācijas stāvvadi un neesmu redzējis nekādu avāriju... kaut arī trešdien 8:30 mani uzmodināja mājas saimniece (tā pati, kas savulaik plānoja izprecināt man savu meitu), lai apskatītos, vai netek griesti. Anyway, ja tie būs laupītāji, viņi izbrīnīti konstatēs, ka te nav nekā daudz zogama - par spīti dzelzs durvīm, aiz kurām esmu paslēpies.

Pagriežoties vēl nedaudz pa kreisi, ieraugām arī durvis uz vannasistabu. Tās ir jāver vaļā. Varbūt tur pagadīsies goblins un iedos mums ekspu?

Nē, tikai vanna ar dušu. Un flīzēm. Jaunām. Šķībi uzliktām.

Iepazīstieties: izlietne. Uz tās ir Palmolive šķidrās ziepes. Blakus - zobu pasta un divas birstes. Zem tās - netīrā veļa.

Veļasmašīnas augša. Skūšanās putas, skuveklis, kaut kāds dvielis, veļas mīkstinātājs, veļas pulveris (parastās kastītes laikam vairs netiek pārdotas, tāpēc šodien nācās pievākt 2kg paku, kuru atverot, protams, apbārstīju visu veļas mašīnas augšu), šampūns un nagu šķērītes (lol). Virs tās ir vienas apakšbikses un zeķu pāris. Augstāk ir vēl.

Šī ir tualete. Pods. Aizraujoši, vai ne? Nesen te bija neliels remonts, pēc kura no telpas pazuda vēl divi hipijiski uzraksti: "DOMĀ" uz durvīm (iekšpusē, protams) un augšup vērsta bulta uz sienas.

Izejot no tualetes, nonākam virtuvē. Uz ledusskapja nav vis gigantisks tarakāns, bet gan viens no tiem banālajiem magnētiem. Hvz, kas tur rakstīts. Laikam dāvanas vajadzētu godāt vairāk kā es to daru. Hvz.

Izlietne un skapis pie tās. Izlietne saprotamu apsvērumu dēļ aizmaskēta. Šeit ir visvisāds stuff's, kuru es nekad neesmu izmantojis un pat nezinu to nosaukumus/pielietojumus. Tā iet, ja viens no vecākiem visu mūžu strādājis "pārtikas industrijā".

Mikroviļņu krāsns ir tikai nedaudz jaunāka par televizoru. Savukārt plīts ir vecāka. Tosterim ir salauzts rokturi un tas visu cepšanas laiku jātur ciet ar roku. Pie tam tas ir drausmīgi netīrs.

OMG LEDUSSKAPJA TUVPLĀNS!

Atpakaļ koridorī. Pēdējais tūres objekts: mana istaba.

Skats no attāluma.Laikam mans pirksts nedaudz aizsedza objektīvu, bet neko daudz neesat zaudējuši, mani virtuālie paziņas.

Mazgadīgas meitenes nenāk komplektā. Kā jau varēja gaidīt, viss galds nokrauts ar random papīriem. Un kaut kādu radiopulksteni, kuru nekad neesmu izmantojis. Lampā ir iesprausta zoss spalva.

Loģisks turpinājums iepriekšējai bildei: gulta. Uz gultas ģitāra. Es to esmu nokristījis par "Trako Matildi". Turpat mētājas arī soma.

Tramīgu skatu meklējot izeju, nākas pamanīt, ka durvis jau ir aizvērušās. Jā, tas ir Morisons. Un zem viņa ir lecamaukla. Vēl istabā ir Boba Dilana, Džona Lenona un The Dark Side of the Moon plakāti. Skapī ir iebāzts Franz Ferdinand plakāts, kuru mēs ar chemist_dk pievācām no LU gaiteņa, kad tika atcelts viņu paredzētais Latvijas koncerts. A skapī viņi ir tāpēc, ka principā sūkā un man vajadzēja vietu uz sienas Boba rasturbācijai.

\o/

Vēl grāmatas. Saliktas divās rindās un uz grāmatām arī ir grāmatas. 1995.gada telefonu grāmatu taču nedrīkst izmest.

Vēl viens skats uz galdu. Kūl, ne?

Es aizeju un atstāju jūs vienus ar bildēm. Btw, vai patiešām es jau esmu nonācis tik tālu, ka visu laiku staigāju sakumpis? Vismaz fotogrāfijas par to liecina.

Ah well, tāds ir geimeru mūžs.

(jā, tas krekls ir dāvana - un tur ir atsauce uz Revolution #9)