te

honeybee @ 03:54 pm: Mana darba metode ir apmēram šāda:

uz kritikas grupu čerez ņemagu uzrakstu stāstu pēdējā brīdī (manos kriteros ir tā, ka rinda ir gara un negribas nokavēt iestāšanos + mans Uzticamais Lasītājs grib nākt vienā nedēļas porcijā ar mani)
pēc tam mēneša laikā salaboju tipa valodu/teikumus kaut kādā nebūt līmenī un izliekos, ka stāsta paša problēmu nav
pēc tam saņemu 10-20 kritikas un eju nošauties
pēc tam vismaz mēnesi domāju, kāpēc visi idioti/kāpēc es idiote/kur stāsts nogāja greizi/ko stāstā varētu salabot, lai būtu okei/kāda ir stāsta tēma (jautājums, atbilde, morāle, esence - sauc kā gribi) => es to daru šādā secībā, bet no visa tā tikai stāsta tēma ir būtisks faktors
pēc tam, kad izkristalizējas izpratne, "par ko" ir stāsts (viens teikums, bez palīgteikumiem), salaboju, izmetot ārā visu lieko un pieliekot klāt visu trūkstošo, plus pietjūnēju vārdu/teikumu gļukus, ko pamanījuši kritiķi (tas pēdējā kārtā)
pēc tam aizsūtu savam Uzticamajam Lasītājam, lai paskatās, vai tagad strādā, un salabo angleni
rinse, repeat līdz punktam, kurā viņam nav, par ko piesieties un/vai es mēģinu izplānot veidu, kā aizsūtīt viņam pa pastu bumbu
sūtu publicēšanai
aizmirstu līdz brīdim, kad (ja) kāds žurnāls atsūta personīgu kritiku, tad saprotu, ko vēl vajag labot, salaboju, rinse, repeat un atkal sūtu ārā

T.i., principā maniem stāstiem ir 1. drafts+minimāls tjūnings, 2. drafts un pieslīpēšana, kas manas valodas nezināšanas dēļ parasti ievelkas.