te

11:12 pm: Stāvēju universitātē pie loga un skatījos, kā tāspuses telpā vienmuļi mirgo zaļa diode.

'Ko tu dari?'
'Skatos, kā mirgo.'
'Kāpēc?'
'Ja nu tur citplanētieši mēģina nodot mums kādu ziņu vai kāds tur ir nogalināts, un atstājis pīpinošu telefonu?'
'Nē, nu, tā acīmredzot ir kādai ierīcei signāldiode.'
'Jā, droši vien,' atbildēju, un mēs devāmies atpakaļ uz klasi.

Cits kursabiedrs, izdzirdējis pasniedzēju pieminam ārprātu, pārliecās pār kladi un drudžaini sāka zīmēt fraktāļus.

Bet no rīta man ceļu mēģināja šķērsot melns kaķis, taču es paguvu pirmais. Viņš šausmās noskurinājās un apgriezās apkārt. Tāpat, ieraugot mani, darīja trīs glītas meitenes un viens vīrs ar pamatīgu kārpu pie deguna.

Vēl vakar Teikā redzēju aptieku 'Teiksma'. Un pie Medicīnas vēstures muzeja jau kuro mēnesi stāv plakāts ar psihedēliskām gaismām un uzrakstu: 'Palietosim?' Nāis.

Starp citu, tieši tā šorīt tramvajā noteica viens trešklasnieks, atsaucoties drauga stāstītajam par vasaras 100h CS maratonu.

Tāpēc es vakar kritu ceļos, lūdzot Dieva piedošanu, bet pēc tam izmetu datora barošanas vadu. Pirms tam iedziedāju divas dziesmas par Jēzu un būtu dziedājis arī trešo, ja kaimiņi nepiezvanītu pie durvīm un nepalūgtu aizvērties. Tad izdomāju, ka vajadzētu vasarā aizbraukt uz Misisipi vai vismaz Ventspili un pāris nedēļas tur nodarboties ar ielu muzicēšanu.

Jā, runājot par ielām: mājupceļā tramvajā iekāpa skūtgalvis treniņbiksēs ar hipijiski puķainu maisiņu. Viņu ieraugot, man pretī sēdošais večuks plati pasmaidīja un piepacēla savu pižiku. Tas bija tik liels, ka sagribējās to atņemt, lai izmantotu kā laivu braucienā uz Misisipi.

Taču galu galā es tikai skatījos pa logu, kur uz noplukušas koka sētas kāds bija uzrakstījis: 'ČUDO'. Bet tam jau jūs neticēsiet. Un pareizi darīsiet, jo puse šī ieraksta ir tīrā fantāzija, kaut pats nezinu - kura. Kā jau parasti.