te

pats jocīgākais ir domāt par bezgalību, un te pēkšņi pamanīt ka tajā bezgalīgajā ainā skrienošie cilvēki vienkārši iepeld, kā svešķermeņi,
un ir tik jocīgi - visi piemēram dodas uz tramvaju un viņiem tas ir parasts tramvajs, bet kādam tā ir mūžības sastāvdaļa, un laiks vispār iet citā ātrumā.,

(Reply to this) (Thread)

tas ir sasodīti smeldzīgs brīdis. bezgalības sajušana, tobiš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet dažreiz ļoti uzlādējošs un apstulbinošs

(Reply to this) (Parent)

Saprotu par ko jūs melšat un piebildīšu, ka man tas jau ir noriebies. Vēlos būt santehniķis Koļa, kas nezkā bez savām trubām un vakara šņabja nekontemplē.

(Reply to this) (Thread)

aaargh, baigi trāpīts!

gan jau, ka viņiem arī ir kaut kāda sava "santehniķu bezgalība" - līst caur trubu galīgā šņabī, piemēram. un tāda visa dzīve.

(Reply to this) (Parent)