te

Zinu to apjukumu ieraugot sevi. "Āda ir drēbes, kas piekaltas kauliem..." Daksis skaitīja savā agrīnajā opusā "Džefras asinis" [2003]...
Sliktāk ir, kā man nesen atpakaļ - ja vazā savu fizisko veidolu līdzi kā lelli, kā uz cirku - traģiskā klauna tēlu vai pa dzīvi kā frīkšovu...

(Reply to this) (Thread)

Pag, vai tad tagad iztiec bez ķermeņa? Īsti nesapratu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O jā, es cenšos...

tagad cirkus'n'frīkšova dienas ir tikai pēc iekšējas vienošanās...

(Reply to this) (Parent)

ai nu jūs ar abi tādi kā.
citur gudrās grāmatās raksta, ka ķermenis gan ir tikai mirstīgā čaula, kas reiz būs jāatstāj, mkēj, bet tikmēr, kamēr viņš te ir šite ar nemirstīgo daļu, tikmēr par to ķermeni ir jārūpējas. un vēl viņam esot pašam sava dvēsele, ar kuru ir jāsadraudzējas un jāpanāk harmōnija, citādi nekādu nirvānu nesasniegt. tā, lūk.

(Reply to this) (Parent)