te

Pagaidām vēl neizteikšos par game.exe (sux) tā vienkāršā iemesla dēļ, ka neesmu vēl to izlasījis līdz galam, tāpēc izlēmu paGnidrologoties un iepostot sava veida tematisku mūzikas apkopojumu. Tas gan nebūs klasiskais roks, bet mūzika, ar kuru vairāk esmu aizrāvies pēdējos divos-trijos mēnešos: mierīga, gandrīz hipnotiska mūzika, kas vislabāk klausāma, radoša procesa laikā. Galvenokārt slowcore, dream pop un space rock. Neopsihodēlija, tā teikt. Vispārējā uzsvara uz pēdējos divdesmit gados radītā dēļ, nerunāšu par džezu, daži kura pārstāvji (jo sevišķi John Coltrane un Sun Ra) arī iederētos šajā albumu izlasē. Jā, un arī tāpēc, ka viņus es diez ko nepārzinu. Tāpat nebūs Pink Floyd un J.J. Cale. Un arī ne tipisko shoegazeru (My Bloody Valentine, The Verve), jo viņu mūzika drīzāk rada galvassāpes, kā atbrīvo apziņu.

Sarindotus to krutuma pakāpē, jums piedāvāju...

Galaxie 500

"Where most rock bands gallop, Galaxie 500's slow, slow songs remind you that momentum is a function of mass as well as velocity." --Rolling Stone.

"Dreamy and enigmatic, their minimalist dirges presaged the rise of both the shoegazer and slowcore movements of the 1990s." -- allmusic.com

Obligāti noklausāmie albumi:

Today (1988), On Fire (1989), This is Our Music (1990)

Obligāti noklausāmās oriģināldziesmas:

It's Getting Late un Tugboat (no Today),  Snowstorm un Leave the Planet (no On Fire),  Fourt of July un Sorry (no This is Our Music)

Teh uberguru! komentārs: viņi pwns. Vienkārši pwns. Bieži tiek dēvēti par vienīgo grupu, kura nav radījusi ne sekundi sliktas mūzikas - tiesa, jāpiebilst, ka liela daļa dziesmu ir vienkārši lieliska, nepārceļoties uz "izcilas mūzikas" plauktiņu. Sapņaina, it kā aizsnaudusies ģitārspēle ar Velvet Underground pirmajam albumam raksturīgo "netīro" pieskaņu, kuru papildina vokālista augstā - bet ne līdz spiedzienu līmenim - balss, kas ikvienu vārdu izstiepj daudzkārt garāku kā pierasts dzirdēt. Savā ēteriskumā šķiet vispiemērotākie kandidāti paradīzes skaņu celiņa ierakstam. Būdami klasiskā roka piekritēji, viņi ne reizi vien ir kaverējuši slavenas - un ne tik ļoti - kompozīcijas: sevišķi izceļamas ir Yoko Ono dziesmas Listen, the Snow is Falling, Džordža Harisona Isn't it a Pity? un Džonatana Ričmena Don't Let Our Youth Go to Waste versijas. Diemžēl savā laikā viņi nekļuva diez ko populāri publikas vidū un drīz vien sašķēlās, solistam un ģitāristam Dean Wareham nodibinot savu grupu Luna (kas ne sevišķi pwnoja), bet basistei Naomi Yang un bundziniekam Damon Krukowski turpinot kopdarbību iekš Damon & Naomi (kas arī diez ko nepwnoja) un vēlāk nodibinot eksperimentālās/avangardiskās literatūras izdevniecību Exact Change (viņu izdotās grāmatas gan ir baisi dārgas).

Mazzy Star / Hope Sandoval & The Warm Inventions

"The drug of choice, of course, was Hope Sandoval, whose overwhelming schoolgirl beauty and lush, lilting vocals lulled her captors -- both men and women -- into pleasant submission with the very first number." -- Rolling Stone

"Their fuzzy guitar workouts and plaintive folky compositions are often suffused in a dissociative ennui that is very much of the 1990s, however much their textures may recall the drug-induced states of vintage psychedelia." -- allmusic.com

Obligāti noklausāmie albumi:

She Hangs Brightly (1990), So Tonight That I Might See (1993) un Bavarian Fruit Bread (2001)

Obligāti noklausāmās oriģināldziesmas:

Blue Flower un Ghost Highway (no She Hangs Brightly), Mary of Silence un Blue Light (no So Tonight That I Might See), Suzanne un Around My Smile (no Bavarian Fruit Bread)

Teh uberguru! komentārs: meistarīgu psihodēlisko šūpuļdziesmu duets, kas lielākoties tikai akustiskās ģitāras un tamburīna pavadījumā (dažos gabalos gan nāca palīgā arī elektriskā ģitāra, vijole, bungas un citi instrumenti) ar Hope Sandoval hipnotiski čukstošās balss palīdzību aizmirst itin visu, kas notiek ārpasaulē. Perfekta mūzika mirkļa apturēšanai. Dažos gabalos arī dzirdama patika pret The Jesus and Mary Chain - gabalā Wasted pat piedalās viņu ģitārists. Bet arī šie lēnie, garāžroķīgie iestarpinājumi tikai padziļina iepriekš radīto transa sajūtu. Pēc nenovēršamās izjukšanas (kas, tiesa, oficiāli vēl nav notikusi, kaut jau 10 gadus viņi nav ierakstījuši jaunu kopīgu albumu), Mazzy Star balss un seja kopā Colm O'Ciosoig no My Bloody Valentine izveidoja Hope Sandoval & The Warm Inventions, kas turpināja Mazzy Star iesākto. Un labi turpināja.

Belle & Sebastian

"Led by guitarist/vocalist Stuart Murdoch, the seven-piece band has an intimate, majestic sound that is equal parts folk-rock and '60s pop." -- allmusic.com

Obligāti noklausāmie albumi:

If You're Feeling Sinister (1996) un The Boy With the Arab Strap (1998)

Obligāti noklausāmās oriģināldziesmas:

Like Dylan in the Movies un If You're Feeling Sinister (no If You're Feeling Sinister), It Could Have Been a Brilliant Career, Is It Wicked Not to Care? un A Space Boy Dream (no The Boy With the Arab Strap)

Teh uberguru! komentārs: klausoties čukstošajā vokālistā ar viņa franču/skotu akcentu grūti pievērsties jebkādām citam kā miermīlīgām domām. Iespaids par Belle & Sebastian pirmajiem trijiem albumiem varētu rasties, paņemot klasisko Beach Boys albumu Pet Sounds, to vēl palēninot, pieliekot vēl pāris instrumentus un bērnišķīgi mīļu vokālu. Jo B&S pirmajā brīdī patiešām izklausās kā bērnudārza vecumam paredzēta mūzika, ko vecāki var uzlikt, lasot vakara pasaku - vai ko nu mūsdienās dara pirms gulētiešanas. Taču allaž kaut kur dziļumā mītošā tieksme pēc eksperimentiem (Electronic Renaissance un A Space Boy Dream) ļauj skotiem kļūt par kaut ko vairāk. Ja vien viņu pēdējie albumi pēkšņi nepievērstos dejiskākai mūzikai. Ah well, vismaz viņu čellistes un bekvokālistes Isobel Campbell blakusprojekts Gentle Waves un solodarbi arī pieslienas "klasiskajam" B&S periodam.

Spiritualized

"Spiritualized staked out a common ground between minimalism and lush symphonics — while powered by simple, repetitious motifs, their songs simultaneously blossomed into rich, shimmering sonic panoramas inspired by the majestic studio wizardry of Phil Spector and Brian Wilson." -- allmusic.com

"A warped concept album...offering a portal into the fragile mental state of Jason Pierce. Concerned with heartbreak and drug use..." -- NME par Ladies and Gentleman, We are Floating in Space

Obligāti noklausāmie albumi:

Ladies and Gentleman, We are Floating in Space (1997)

Obligāti noklausāmās dziesmas:

Ladies and Gentleman, We are Floating in Space, Electricity, Broken Heart, Cop Shoot Cop... (visi no LaG,WaFiS)

Teh uberguru! komentārs: kā jau pierasts space rock, pamatlomu spēlē ļoti atmosfēriskā mūzika, kas balstās uz savā improvizāciju tieksmē drīzāk džezisku ģitārspēli, atstājot pieklusināto solistu un viņu izdziedātos tekstus otrajā plānā. Eksperimentēšanas tieksmē Spiritualized no tālaika grupām, šķiet, pārspēj tikai Grebeņščikova jaunie favorīti The Flaming Lips ar savām dziesmām par rozā robotiem. Varētu viņus dēvēt par izteikti elektrisku Pink Floyd un agrīnā Velvet Underground maisījumu, bet tas pienācīgi nepaustu mūzikas unikalitāti. Un, jā, Ladies and Gentleman, We are Floating in Space ir droši stādāms līdzās gandrīz jebkuram 60.-to gadu psihodēliķu muzikālajiem mākslasdarbiem: Fils Spektors un Braiens Vilsons savu darbu pieprot vairāk kā lieliski un albums ir izcili producēts, ko papildina brīnišķīgā izpaustā (kaut ne īpaši oriģinālā) koncepcija un salīdzinoši meistarīgu instrumentu pārvaldīšanu.

Slowdive/Mojave 3

"Slowdive's later releases extended upon the likes of the Cocteau Twins and the more atmospheric sides of post-punk, and they closed out their career with an excellent and misunderstood ambient LP." -- allmusic.com

"They rely on their whispery vocals and piano-based melodies to generate a romantic sort of paean to rainy-day depression....an album whose beauty stands in sharp contrast to its utter joylessness." -- Alternative Press par Ask Me Tomorrow

Obligāti noklausāmie albumi:

Souvlaki (1993) un Ask Me Tomorrow (1996)

Obligāti noklausāmās dziesmas:

Machine Gun un Here She Comes (no Souvlaki), Love Songs on the Radio (no Ask Me Tomorrow), My Life in Art (no Excuses for Travelers)

Teh uberguru! komentārs: Slowdive propagandēja gandrīz ambientu mūziku, kurā, lai arī vārdi kaut kur fonā skanēja, tiem nozīme nebija gandrīz nekāda. Shogazeru kustības light versija, tā teikt: lai arī ģitāras efektus viņi nežēlo, to radītā "skaņas siena", kas bija spēcīgi izteikta shoegazeriem, vairāk atgādina dienvidos ierastās krelles (vai kā nu tos sūdus sauca) durvju priekšā. Pēc Slowdive izjukšanas, trīs no dalībniekiem izveidoja grupu Mojave 3, kas attālinājās no Braiena Īno stila mūzikas, pietuvojoties "popsīgākam" skanējumam - tāds kā pusceļš starp Belle & Sebastian un Mazzy Star. Ja lielākā daļa viņu radītās mūzikas lieliski kalpo fonam mierīgai pasēdēšanai gultā ar grāmatu rokās, tad augstāk izceltie gabali ir pelnījuši krietni lielāku atzinību kā izdevās iegūt. Jo sevišķi My Life in Art. Vienkārši fantastika.

Ok, pagaidām vajadzētu pietikt - šitam veltīju krietni vairāk laika, kā biju plānojis. Varbūt kaut kad vēlāk taisīšu follow-up ar Azure Ray, American Analog Set, American Music Club un Low. Varbūt vēl kaut ko. Pagaidām varat ieteikt ko līdzīgu šiem minētajiem māksliniekiem. Ņemot vērā, ka pat Slowdive - the slowest band of the slowcore movement - man brīžiem šķiet par ātru. Laikam būs jāklausās klusumā.