par suņiem, kaķu spīdzinātājiem, dzimumaktiem ar nepilngadīgajiem, cibu, pupiem un bjorku :
Comments
Redz, un kāds cits vaikstās par to, ko tu pats ēd/dzer.
Kā saka, katram savs!
Kā saka, katram savs!
(Reply to this) (Thread)
|
Protams. Pamatā tas droši vien ir pieraduma jautājums u.t.t., bet pēdējās dienās es vienkārši cenšos atšķaidīt plašās cibas diskusijas ar dažādām muļķībām. Visi kļuvuši sasodīti nopietni :/.
Ja apkārt notiek nopietnas lietas, tad jau nav variantu, pašam jākļūst nopietnam. Aj, nē, sviests, visi prot gudri runāt, citus skolot, bet, tajā pašā laikā, gudrinieks pats īsti neko nejēdz.
|
...un tāpēc labāk papļāpāt par tēju. ceru, ka piekrīti tam, ka tēja ir paša Dieva dāvana cilvēcei par Viņa pielūgšanu :/.
|
Tas ir jautājums, kas jāapsver pie tējas glāzes.
Visgardākā tēja, ko esmu dzērusi, ir no Indijas vestā zaļā jasmīnu tēja.
Tāds baudījums garšas kārpiņām!
Tāds baudījums garšas kārpiņām!
|
Apskaužu.
Es trīs gadus dzīvoju ar divām milzīgām bergamota tējas "Akbar" bundžām. Vienu no tām atvedu pats, a otru kā ciemkukuli uzdāvāja viesos atbraukušie radi. Tā patika galvenokārt nosaukuma dēļ, bet arī garša bija neslikta. Tiesa, jau pirmā gada beigās tēja bija pieriebusies tiktāl, ka līdz galam izturēju tikai ar gribasspēku. Zaļā tēja tomēr labāka.
Es trīs gadus dzīvoju ar divām milzīgām bergamota tējas "Akbar" bundžām. Vienu no tām atvedu pats, a otru kā ciemkukuli uzdāvāja viesos atbraukušie radi. Tā patika galvenokārt nosaukuma dēļ, bet arī garša bija neslikta. Tiesa, jau pirmā gada beigās tēja bija pieriebusies tiktāl, ka līdz galam izturēju tikai ar gribasspēku. Zaļā tēja tomēr labāka.