:
Lielās šaibās šobrīd esmu tieši tur, kur biju gribējis būt. Dzīvoju ar foršu meiteni līdzīgām nosliecēm, rakstu savus stāstus, kas nepaliek bez lasītājiem, strādāju vienlaikus komerciālā un nekomerciālā darbā, pa laikam haltūrēju žurnālistikā un tulkošanā. Pat mazliet pārsteidzoši cik labi esmu ieveidojis dzīvi - vēl jo vairāk tāpēc, ka arī darāmā tās attīstībai netrūkst. Tas laikam arī vienīgais brīdis, kad jūtos ārpus laivas - kad neredzu, ko darīt tālāk. Sen tā nav bijis, cerams, vēl kādu laiku nebūs.
: par S.
S. biju pazinis akurāt divas nedēļas, kad ārsti viņai atklāja vēzi. Zvanu ar jaunumiem saņēmu, skatoties BBC par nemieriem Sīrijā - viņas dzimtenē. Gandrīz poētisko sasaisti uzķēru uzreiz, un nākamajās dienās saņemtajās ziņās tā kļuva aizvien spilgtāka. Asāds bija ielaistais vēzis, organisms - parastās šūnās - pret to cīnījās, un viens no sarežģītākajiem jautājumiem bija ārējas palīdzības pieņemšana tīri iekšējā cīņā.
Protesti Damaskā uzplūda un pierima tāpat kā S. slimības raporti. Sākotnējās cerības drīz vien tika brutāli sagrautas, un kļuva skaidrs, ka jāgatavojas ilgai, sāpīgai cīņai, kurā vēl ilgu laiku nebūs redzams skaidrs uzvarētājs.
Pēc pusotra mēneša apmeklēju viņu slimnīcā. S. bija krietni izkritusies miesās, bez palīdzības nevarēja noturēties sēdus, vēzim kaimiņos bija ieviesusies infekcija, vēnu zilganums bija izspiedies un izplūdis, lai uzņemtu visu slimnīcas aparatūru. Sēdēju uz krēsla viņai blakus, starp tēvu un jaunāko dēlu, klausoties deviņdesmitgadnieku artrītiski lēnajā šļūkāšanā un ratiņu rībēšanā. Runājām nervozi un saraustīti, un ar katru vārdu aizvien spēcīgāk jutu, ka galvā savītās sasaistes nomaina kauns par stāsta meklēšanu nevietā.
Kad atvadījos, uz brīdi pat šķita, ka esmu ieraudzījis S. kā īstu, dzīvu cilvēku ar asinīm, kauliem un tuviniekiem kā vienīgajām patiesajām mājas nacionalitātes un citu iedomu vietā.
Tags: paziņas & iedomas
S. biju pazinis akurāt divas nedēļas, kad ārsti viņai atklāja vēzi. Zvanu ar jaunumiem saņēmu, skatoties BBC par nemieriem Sīrijā - viņas dzimtenē. Gandrīz poētisko sasaisti uzķēru uzreiz, un nākamajās dienās saņemtajās ziņās tā kļuva aizvien spilgtāka. Asāds bija ielaistais vēzis, organisms - parastās šūnās - pret to cīnījās, un viens no sarežģītākajiem jautājumiem bija ārējas palīdzības pieņemšana tīri iekšējā cīņā.
Protesti Damaskā uzplūda un pierima tāpat kā S. slimības raporti. Sākotnējās cerības drīz vien tika brutāli sagrautas, un kļuva skaidrs, ka jāgatavojas ilgai, sāpīgai cīņai, kurā vēl ilgu laiku nebūs redzams skaidrs uzvarētājs.
Pēc pusotra mēneša apmeklēju viņu slimnīcā. S. bija krietni izkritusies miesās, bez palīdzības nevarēja noturēties sēdus, vēzim kaimiņos bija ieviesusies infekcija, vēnu zilganums bija izspiedies un izplūdis, lai uzņemtu visu slimnīcas aparatūru. Sēdēju uz krēsla viņai blakus, starp tēvu un jaunāko dēlu, klausoties deviņdesmitgadnieku artrītiski lēnajā šļūkāšanā un ratiņu rībēšanā. Runājām nervozi un saraustīti, un ar katru vārdu aizvien spēcīgāk jutu, ka galvā savītās sasaistes nomaina kauns par stāsta meklēšanu nevietā.
Kad atvadījos, uz brīdi pat šķita, ka esmu ieraudzījis S. kā īstu, dzīvu cilvēku ar asinīm, kauliem un tuviniekiem kā vienīgajām patiesajām mājas nacionalitātes un citu iedomu vietā.
Tags: paziņas & iedomas
: T. & U.
Ne visi inženieri ir nūģi, un ne visi uzņēmēji - viņu apspiedēji, tomēr T. viennozīmīgi piederēja pirmajiem, bet U. - otrajiem. Viņi arī bija labākie draugi. Tā vismaz uzskatīja T. Nezinu, vai U. viņu vispār atcerējās, jo runājuši viņi bija tikai vienreiz, diezgan lielā reibumā.
Mēs visi bijām mana drauga dzīvoklī, U. pa pusei atlūzis netālu no T. Viņš izmantoja iespēju, lai iegrimtu garā vienmuļā dzīvesstāsta izklāstā, kuram beidzot nebija pretestības. Tikai vienreiz U. norīstījās, pacēla galvu pret T. un ierunājās: "Tu man patīc. Atsit ziņu, sagādāšu darbu." Drīz pēc tam viņš iemiga T. šūpuļdziesmas pavadījumā.
Šo stāstu esmu dzirdējis krietni vairāk reižu nekā būtu gribējis. U. joprojām nav atbildējis, bet T. draudzības jūtas tas nemazina.
Tas viss, protams, ir meli, jo U. nepazīstu. Labprāt gan viņu atrastu. Man ir stāstāmais.
Tags: paziņas & iedomas
Ne visi inženieri ir nūģi, un ne visi uzņēmēji - viņu apspiedēji, tomēr T. viennozīmīgi piederēja pirmajiem, bet U. - otrajiem. Viņi arī bija labākie draugi. Tā vismaz uzskatīja T. Nezinu, vai U. viņu vispār atcerējās, jo runājuši viņi bija tikai vienreiz, diezgan lielā reibumā.
Mēs visi bijām mana drauga dzīvoklī, U. pa pusei atlūzis netālu no T. Viņš izmantoja iespēju, lai iegrimtu garā vienmuļā dzīvesstāsta izklāstā, kuram beidzot nebija pretestības. Tikai vienreiz U. norīstījās, pacēla galvu pret T. un ierunājās: "Tu man patīc. Atsit ziņu, sagādāšu darbu." Drīz pēc tam viņš iemiga T. šūpuļdziesmas pavadījumā.
Šo stāstu esmu dzirdējis krietni vairāk reižu nekā būtu gribējis. U. joprojām nav atbildējis, bet T. draudzības jūtas tas nemazina.
Tas viss, protams, ir meli, jo U. nepazīstu. Labprāt gan viņu atrastu. Man ir stāstāmais.
Tags: paziņas & iedomas
: dārkdžedaja posts
Netālu no mūsu dzīvokļa veikalu ir uzslējis džeks, kurš izveidoja Star Wars stormtrūperu u.c. kostīmus. Tagad viņš tirgo replikas. Šodien gāju garām veikalam (kurš, btw, ir netālu no galdniecības "Jack the Stripper") un redzēju tēvu ar dēlu stāvam pie skatloga. Tēvs dziļā skolotāja balsī lēnām un rūpīgi stāstīja puikam: "And these are the pilots who defeated the evil Death Star in the final battle for galaxy."
Netālu no mūsu dzīvokļa veikalu ir uzslējis džeks, kurš izveidoja Star Wars stormtrūperu u.c. kostīmus. Tagad viņš tirgo replikas. Šodien gāju garām veikalam (kurš, btw, ir netālu no galdniecības "Jack the Stripper") un redzēju tēvu ar dēlu stāvam pie skatloga. Tēvs dziļā skolotāja balsī lēnām un rūpīgi stāstīja puikam: "And these are the pilots who defeated the evil Death Star in the final battle for galaxy."