:
Dievs, mani pasargā no manis, grafomāna!
Re, katra rinda mani projām māna
Ar atskaņām, ar atzariem no stumbra.
Cik brīvi jāj uz mana kakla kumbra
Tā valoda, tā tautas vecā pļāpa!
Re, kādus vecus kankarus tā lāpa.
Re, arī te: ne domas nav, nekā.
Viss atkal aizrunāts prom tukšumā.
==
man aizvien vairāk sāk iepatikties Ziedonis. lieliski pārvalda valodu, raksta no (jūtīgas) sirds. kas vairāk dzejai vajadzīgs? būs tomēr jāpiepilda vecumvecais sapnis apciemot viņu un pateikties par visu.
Re, katra rinda mani projām māna
Ar atskaņām, ar atzariem no stumbra.
Cik brīvi jāj uz mana kakla kumbra
Tā valoda, tā tautas vecā pļāpa!
Re, kādus vecus kankarus tā lāpa.
Re, arī te: ne domas nav, nekā.
Viss atkal aizrunāts prom tukšumā.
==
man aizvien vairāk sāk iepatikties Ziedonis. lieliski pārvalda valodu, raksta no (jūtīgas) sirds. kas vairāk dzejai vajadzīgs? būs tomēr jāpiepilda vecumvecais sapnis apciemot viņu un pateikties par visu.
:
Ok, pirmais rīta skrējiens ierindojams drīzāk EPIC FAIL kā GREIT SAKSESS kategorijā. No ārā pavadītās pusstundas skrēju ~15min, pārējo laiku elsodams & ar izkārtu mēli mēģināju tikt ārā no meža, kurā (netīšām) biju ieskrējis. Toties atkal atradu "Valtera Acu protēžu laboratoriju" - ja nu (netīšām) kādam izduršu aci, zināšu, kā līdz turienei tikt.
Par laimi tagad vairs negribu ne gulēt, ne nomirt (& sleep is like a temporary death, anyway), turklāt nekas neiedvesmo uz cīņu vairāk kā grūtības, sou rīt laikam mēģināšu vēlreiz. Šoreiz cenšoties atrast labāku līdzsvaru starp ātrumu un izturību.
Par laimi tagad vairs negribu ne gulēt, ne nomirt (& sleep is like a temporary death, anyway), turklāt nekas neiedvesmo uz cīņu vairāk kā grūtības, sou rīt laikam mēģināšu vēlreiz. Šoreiz cenšoties atrast labāku līdzsvaru starp ātrumu un izturību.