te

peacemaker @ 12:11 am: Dievs, mani pasargā no manis, grafomāna!
Re, katra rinda mani projām māna
Ar atskaņām, ar atzariem no stumbra.
Cik brīvi jāj uz mana kakla kumbra
Tā valoda, tā tautas vecā pļāpa!
Re, kādus vecus kankarus tā lāpa.

Re, arī te: ne domas nav, nekā.
Viss atkal aizrunāts prom tukšumā.
==
man aizvien vairāk sāk iepatikties Ziedonis. lieliski pārvalda valodu, raksta no (jūtīgas) sirds. kas vairāk dzejai vajadzīgs? būs tomēr jāpiepilda vecumvecais sapnis apciemot viņu un pateikties par visu.