:
also, man bērnībā vienīgā iesauka bija Djurasels, ko piešķīra tajos pašos futbola treniņos, jo visu laiku šaudījos šurpu-turpu pa savu labo malu šķietami bez paguruma. Bet principā man īstā pozīcija vārtos - tieši kā vārtsargu mani reiz aicināja spēlēt rajona čempionvienībā, taču es jau tad tikko biju pārcēlies uz Rīgu, sou manā vietā paņēma citu džeku, kurš tagad spēlē pirmajā līgā or smth. Pārkvalificēties uz labās malas pussargu nācās redzes dēļ. Vispār labākā atmiņa no vidusskolas bija tas, kā pirmajā sporta stundā ar futbolu mani komandā paņēma pašu pēdējo (nu galīgi neizskatos pēc sportista), bet jau pēc nepilna gada biju kapteinis, kuram skolotājs centās izdomāt papildus sarežģījumus, bet vēl pēc gada nācās piestrādāt par leģionāru (ar saldumiem apmaksātu) paralēlklases komandā, jo mūsu klase ar pāris izņēmumiem bija lūzeri futbolā.
also, man 9.klasē kādu laiku piederēja skolas rekords augstlēkšanā un tālu no tā nebija arī simtnieka skrējienā. garajās distancēs gan knapu trijnieku parasti dabūju. also, ilgu laiku skrēju basām kājām, jo tā biju pieradis laukos.
ok, pagaidām pietiks pašslavināšanas.
also, man 9.klasē kādu laiku piederēja skolas rekords augstlēkšanā un tālu no tā nebija arī simtnieka skrējienā. garajās distancēs gan knapu trijnieku parasti dabūju. also, ilgu laiku skrēju basām kājām, jo tā biju pieradis laukos.
ok, pagaidām pietiks pašslavināšanas.
:
also, man pilnīgi noteikti ir krutākie raduraksti no jums visiem: mans tēvs bija kurinātājs, viens vectēvs - gagauzu ciema stāstnieks un čabans jeb aitu gans, bet otrs - hvz kas. un visas sieviešu kārtas priekšteces bijušas pavāres.
vienas no pirmajām bērnības atmiņām ir par ogu lasīšanu mežā pārdošanai. un bezgalīgu trešās šķiras miltu sijāšanu no visādiem akmeņiem, lai beidzot varētu izcept maizi. kartupeļus nācās zagt n stuff. par laimi, es ēst jau tolaik tikpat kā negribēju, bet grāmatas bija vairāk par ēdienu, jo tēvam bija bijis blats kaut kur. un bibliotēka bija pietiekami plaša. biju tur vienīgais apmeklētājs zem 50 gadu vecuma, jo draugs lasīja tikai elektriķu rokasgrāmatas (ar viņu reiz saķīlējām mopēdu no nulles - tobiš, viņš ķīlēja, bet es stāstīju dažādus izdomātus stāstus - tā principā visu bērnību varēju izbraukt cauri ar minimālu darba apjomu. izņemot mājas darbus - nu, tur no ravēšanas līdz malkas skaldīšanai), bet pārējie - tikai komiksus. man joprojām sasodīti patīk Donalda Daka komiksi un pirms pāris gadiem tos vēl ņēmu no bibliotēkas. man patīk bibliotēku smarža. tur nereti maldījos stundām ilgi - vienkārši staigājot gar plauktiem un pētot grāmatu nosaukumus, un sapņojot, par ko gan tur varētu būt rakstīts. tad paņēmu piekto reizi lasīt Donu Kihotu or smth. Dons Kihots rox. Par viņu pirmo reizi lasīju grāmatās "lietišķā fizika", kuras tieši literāro iestarpinājumu dēļ izlasīju ~4.klasē un iemācījos gana daudz, lai dabūtu braukāt pa valsts olimpiādēm (un tiktu aicināts arī uz starptautisko, bet tieši tonedēļ saslimu ar 40+ grādiem. da i labi vien bija, jo fizika mani patiesībā interesēja tikai tik daudz, cik tur bija matemātika. abstrakta matemātika ftw.)
vot
vienas no pirmajām bērnības atmiņām ir par ogu lasīšanu mežā pārdošanai. un bezgalīgu trešās šķiras miltu sijāšanu no visādiem akmeņiem, lai beidzot varētu izcept maizi. kartupeļus nācās zagt n stuff. par laimi, es ēst jau tolaik tikpat kā negribēju, bet grāmatas bija vairāk par ēdienu, jo tēvam bija bijis blats kaut kur. un bibliotēka bija pietiekami plaša. biju tur vienīgais apmeklētājs zem 50 gadu vecuma, jo draugs lasīja tikai elektriķu rokasgrāmatas (ar viņu reiz saķīlējām mopēdu no nulles - tobiš, viņš ķīlēja, bet es stāstīju dažādus izdomātus stāstus - tā principā visu bērnību varēju izbraukt cauri ar minimālu darba apjomu. izņemot mājas darbus - nu, tur no ravēšanas līdz malkas skaldīšanai), bet pārējie - tikai komiksus. man joprojām sasodīti patīk Donalda Daka komiksi un pirms pāris gadiem tos vēl ņēmu no bibliotēkas. man patīk bibliotēku smarža. tur nereti maldījos stundām ilgi - vienkārši staigājot gar plauktiem un pētot grāmatu nosaukumus, un sapņojot, par ko gan tur varētu būt rakstīts. tad paņēmu piekto reizi lasīt Donu Kihotu or smth. Dons Kihots rox. Par viņu pirmo reizi lasīju grāmatās "lietišķā fizika", kuras tieši literāro iestarpinājumu dēļ izlasīju ~4.klasē un iemācījos gana daudz, lai dabūtu braukāt pa valsts olimpiādēm (un tiktu aicināts arī uz starptautisko, bet tieši tonedēļ saslimu ar 40+ grādiem. da i labi vien bija, jo fizika mani patiesībā interesēja tikai tik daudz, cik tur bija matemātika. abstrakta matemātika ftw.)
vot
:
Also, pirmajā reizē, kad kāda meitene - nu, tipa, draudzene - tika ievesta manā dzīvoklī, mēs visu nakti pavadījām, ironiski skatoties Cannibal Corpse videoklipus un Drawn Together, kas tolaik man bija topā. vajadzētu tā kā atkal iemīlēties, ņe to jādrukā visāda figņa :/. a bail, bļe.
:
Tetris is an action puzzle game where the player rotates falling block shapes to make them fit together in a pile. When a row is filled, it disappears, keeping the height of the pile of blocks from increasing. As the game progresses, it continually speeds up until the player starts making mistakes that allow the blocks to reach the top of the game area, ending the game. Tetris is unwinable, you can only put off your inevitable defeat. This fatalistic aspect of the game should come as no surprise since it was originally created in 1985 in the Soviet Union, where the Atheist government taught everyone that there is nothing but a bleak, pointless existence followed by death with no chance for Salvation.
It is claimed that the word "tetris" comes from the game pieces all being made of four blocks. In reality, the game was named in mockery of the Trinity by adding a forth hypostasis, the Communist State, to the Father, the Son, and the Holy Ghost. Because it is simple to program, versions of Tetris can be found on every game, computer, and operating system. There have even been implementations of Tetris done using computer controlled lights in office buildings, turning the lighted windows into the falling blocks. The ubiquity of Tetris is also because it is highly addictive. Its repetitive gameplay and use of a repetitive Russian folk tune causes players to slip into a hypnagogic state, making them receptive to the Communistic themes inherent in the game imagery (everyone is an unindividualistic block that must be made to fit together in Soviet conformity, and sometimes whole lines of people are made to disappear without any explanation).
It is claimed that the word "tetris" comes from the game pieces all being made of four blocks. In reality, the game was named in mockery of the Trinity by adding a forth hypostasis, the Communist State, to the Father, the Son, and the Holy Ghost. Because it is simple to program, versions of Tetris can be found on every game, computer, and operating system. There have even been implementations of Tetris done using computer controlled lights in office buildings, turning the lighted windows into the falling blocks. The ubiquity of Tetris is also because it is highly addictive. Its repetitive gameplay and use of a repetitive Russian folk tune causes players to slip into a hypnagogic state, making them receptive to the Communistic themes inherent in the game imagery (everyone is an unindividualistic block that must be made to fit together in Soviet conformity, and sometimes whole lines of people are made to disappear without any explanation).