te

peacemaker @ 12:14 am: also, man pilnīgi noteikti ir krutākie raduraksti no jums visiem: mans tēvs bija kurinātājs, viens vectēvs - gagauzu ciema stāstnieks un čabans jeb aitu gans, bet otrs - hvz kas. un visas sieviešu kārtas priekšteces bijušas pavāres.

vienas no pirmajām bērnības atmiņām ir par ogu lasīšanu mežā pārdošanai. un bezgalīgu trešās šķiras miltu sijāšanu no visādiem akmeņiem, lai beidzot varētu izcept maizi. kartupeļus nācās zagt n stuff. par laimi, es ēst jau tolaik tikpat kā negribēju, bet grāmatas bija vairāk par ēdienu, jo tēvam bija bijis blats kaut kur. un bibliotēka bija pietiekami plaša. biju tur vienīgais apmeklētājs zem 50 gadu vecuma, jo draugs lasīja tikai elektriķu rokasgrāmatas (ar viņu reiz saķīlējām mopēdu no nulles - tobiš, viņš ķīlēja, bet es stāstīju dažādus izdomātus stāstus - tā principā visu bērnību varēju izbraukt cauri ar minimālu darba apjomu. izņemot mājas darbus - nu, tur no ravēšanas līdz malkas skaldīšanai), bet pārējie - tikai komiksus. man joprojām sasodīti patīk Donalda Daka komiksi un pirms pāris gadiem tos vēl ņēmu no bibliotēkas. man patīk bibliotēku smarža. tur nereti maldījos stundām ilgi - vienkārši staigājot gar plauktiem un pētot grāmatu nosaukumus, un sapņojot, par ko gan tur varētu būt rakstīts. tad paņēmu piekto reizi lasīt Donu Kihotu or smth. Dons Kihots rox. Par viņu pirmo reizi lasīju grāmatās "lietišķā fizika", kuras tieši literāro iestarpinājumu dēļ izlasīju ~4.klasē un iemācījos gana daudz, lai dabūtu braukāt pa valsts olimpiādēm (un tiktu aicināts arī uz starptautisko, bet tieši tonedēļ saslimu ar 40+ grādiem. da i labi vien bija, jo fizika mani patiesībā interesēja tikai tik daudz, cik tur bija matemātika. abstrakta matemātika ftw.)

vot