te

12:02 am: also, man bērnībā vienīgā iesauka bija Djurasels, ko piešķīra tajos pašos futbola treniņos, jo visu laiku šaudījos šurpu-turpu pa savu labo malu šķietami bez paguruma. Bet principā man īstā pozīcija vārtos - tieši kā vārtsargu mani reiz aicināja spēlēt rajona čempionvienībā, taču es jau tad tikko biju pārcēlies uz Rīgu, sou manā vietā paņēma citu džeku, kurš tagad spēlē pirmajā līgā or smth. Pārkvalificēties uz labās malas pussargu nācās redzes dēļ. Vispār labākā atmiņa no vidusskolas bija tas, kā pirmajā sporta stundā ar futbolu mani komandā paņēma pašu pēdējo (nu galīgi neizskatos pēc sportista), bet jau pēc nepilna gada biju kapteinis, kuram skolotājs centās izdomāt papildus sarežģījumus, bet vēl pēc gada nācās piestrādāt par leģionāru (ar saldumiem apmaksātu) paralēlklases komandā, jo mūsu klase ar pāris izņēmumiem bija lūzeri futbolā.

also, man 9.klasē kādu laiku piederēja skolas rekords augstlēkšanā un tālu no tā nebija arī simtnieka skrējienā. garajās distancēs gan knapu trijnieku parasti dabūju. also, ilgu laiku skrēju basām kājām, jo tā biju pieradis laukos.

ok, pagaidām pietiks pašslavināšanas.