Daži citāti par halucinogēniem no : New Scientist 2004.gada 13.novembra raksta "Intoxication instinct".
"Lai gan nedrīkst aizmirst arī to medicīnisko pielietojumu, cilvēki psihedēliskās vielas galvenokārt lieto citu iemeslu dēļ. Sīgels [Kalifornijas universitātes psihofarmakologs] atklāja, ka iespējams panākt, lai pērtiķi brīvprātīgi uzsmēķētu halucinogēnu DMT, ja viņiem ilgstoši tiek ierobežotas pamatmaņu pielietojuma iespējas. Viņam bija trīs rēzus makaki, kuriem bija iemācīts smēķēt pīpi, lai pētītu nikotīna efektu uz viņiem. Kad tam pievienoja DMT, pērtiķiem.pietika ar vienu reizi, lai pēc tam pilnībā atturētos no smēķēšanas. Taču kad viņus vairaķas dienas noturēja tumsā un bez citiem ārējiem kairinājumiem, pērtiķi paši sāka smēķēt DMT. Drīz vien makaki mēģināja notvert neeksistējošus objektus, spēlējās ar tiem, kā arī bēga no nezināmām briesmām. "Tas ir pirmais gadījums, kad arī citi primāti bez cilvēkiem labprātīgi lietoja halucinogēnus," norādīja Sīgels. "Viņiem ir līdzīga motivācija kā mums - vēlme izgaismot dzīvi ar ķīmisku citas pasaules atblāzmu." Šķiet, ka garlaicība rosina dzīvniekus eksperimentēt, pat ja pieredze nav pilnībā patīkama. (..) "Ja moka garlaicība, cilvēki izmēģinās visu, lai vairs to nejustu," saka Sīgels.
(..)
Narkotikas ir labākā liecība, ka prāts rodas smadzenēs, ka mūsu domas, pārliecību un uztveri veido ķīmiskas reakcijas. Narkotikas, jo sevišķi halucinogēni, to visu spēj mainīt. Tas nozīmē, ka pret šīm narkotikām jāizturas ļoti uzmanīgi un ar cieņu. Taču tas arī nozīmē, ka tās potenciāli spēj atklāt mūsu prāta un apziņas dziļākos noslēpumus.
(..)
Tas rada jautājumu, vai tā sauktā "normālā, racionālā apziņa" ir labākais pasaules izprašanas veids. Ja reiz vienkārša molekula spēj tik dramatiski izmainīt mūsu pasaules uztveri, tātad parastais smadzeņu bioķīmiskais līdzsvars var nebūt piemērotākais zinātnei vai filozofijai. Iespējams, ka smadzeņu bioķīmiskās īpašības evolucionēja līdz pašreizējām, lai palīdzētu mums izdzīvot, tā vietā upurējot pilnu izpratni par ārpasauli. Ja tā ir, apziņu izmainošas narkotikas varētu sniegt labāku izpratni par pasauli kā parastais apziņas stāvoklis.
Piemēram, viena no tradicionālajām halucinogēnu radītajām sajūtām ir sava "es" zaudēšana jeb saplūšana ar Visumu. Tas var izklausīties pēc mistiķu sprediķiem, taču patiesībā ir tuvāk zinātniskajai pasaules izpratnei kā tradicionālais, duāliskais skatījums. Lielākā daļa cilvēku parasti jūtas kā ķermenī mītoša persona - kā mašīnas vadītājs vai lidmašīnas pilots. Tas rada ticību garam vai dvēselei. Taču zinātne jau sen pierādījusi, ka tas nav iespējams. Šo sajūtu rada smadzenes, kuru veido tieši tās pašas sastāvdaļas, kas apkārtējo pasauli. Mēs patiešām esam neatņemama Visuma sastāvdaļa.
Tas nozīmē, ka psihedēliskā esības izpratne var būt tuvāka patiesībai kā duālistu idejas. Lai arī parastais apziņas stāvoklis ir piemērotāks lai izdzīvotu un vairotos, tas var arī nebūt labākais sevis izprašanai. Iespējams, zinātniekiem nepieciešams darboties šādu vielu reibumā.
Tieši to 1972.gadā žurnālā Science ieteica Kalifornijas universitātes psihologs Čārlzs Tārts. Viņš dažādus apziņas stāvokļus salīdzināja ar dažādām zinātnes paradigmām un ierosināja izveidot "īpašu apziņas stāvokļu zinātnes", kuru pārstāvji darbotos un sazinātos halucinogēnu ietekmē. Tām gan var izrādīties ļoti ierobežots piemērojums, taču tas pierādītu, ka parastais apziņas stāvoklis nav vienīgais iespējamais Visuma saprašanai."
Tags: psy
"Lai gan nedrīkst aizmirst arī to medicīnisko pielietojumu, cilvēki psihedēliskās vielas galvenokārt lieto citu iemeslu dēļ. Sīgels [Kalifornijas universitātes psihofarmakologs] atklāja, ka iespējams panākt, lai pērtiķi brīvprātīgi uzsmēķētu halucinogēnu DMT, ja viņiem ilgstoši tiek ierobežotas pamatmaņu pielietojuma iespējas. Viņam bija trīs rēzus makaki, kuriem bija iemācīts smēķēt pīpi, lai pētītu nikotīna efektu uz viņiem. Kad tam pievienoja DMT, pērtiķiem.pietika ar vienu reizi, lai pēc tam pilnībā atturētos no smēķēšanas. Taču kad viņus vairaķas dienas noturēja tumsā un bez citiem ārējiem kairinājumiem, pērtiķi paši sāka smēķēt DMT. Drīz vien makaki mēģināja notvert neeksistējošus objektus, spēlējās ar tiem, kā arī bēga no nezināmām briesmām. "Tas ir pirmais gadījums, kad arī citi primāti bez cilvēkiem labprātīgi lietoja halucinogēnus," norādīja Sīgels. "Viņiem ir līdzīga motivācija kā mums - vēlme izgaismot dzīvi ar ķīmisku citas pasaules atblāzmu." Šķiet, ka garlaicība rosina dzīvniekus eksperimentēt, pat ja pieredze nav pilnībā patīkama. (..) "Ja moka garlaicība, cilvēki izmēģinās visu, lai vairs to nejustu," saka Sīgels.
(..)
Narkotikas ir labākā liecība, ka prāts rodas smadzenēs, ka mūsu domas, pārliecību un uztveri veido ķīmiskas reakcijas. Narkotikas, jo sevišķi halucinogēni, to visu spēj mainīt. Tas nozīmē, ka pret šīm narkotikām jāizturas ļoti uzmanīgi un ar cieņu. Taču tas arī nozīmē, ka tās potenciāli spēj atklāt mūsu prāta un apziņas dziļākos noslēpumus.
(..)
Tas rada jautājumu, vai tā sauktā "normālā, racionālā apziņa" ir labākais pasaules izprašanas veids. Ja reiz vienkārša molekula spēj tik dramatiski izmainīt mūsu pasaules uztveri, tātad parastais smadzeņu bioķīmiskais līdzsvars var nebūt piemērotākais zinātnei vai filozofijai. Iespējams, ka smadzeņu bioķīmiskās īpašības evolucionēja līdz pašreizējām, lai palīdzētu mums izdzīvot, tā vietā upurējot pilnu izpratni par ārpasauli. Ja tā ir, apziņu izmainošas narkotikas varētu sniegt labāku izpratni par pasauli kā parastais apziņas stāvoklis.
Piemēram, viena no tradicionālajām halucinogēnu radītajām sajūtām ir sava "es" zaudēšana jeb saplūšana ar Visumu. Tas var izklausīties pēc mistiķu sprediķiem, taču patiesībā ir tuvāk zinātniskajai pasaules izpratnei kā tradicionālais, duāliskais skatījums. Lielākā daļa cilvēku parasti jūtas kā ķermenī mītoša persona - kā mašīnas vadītājs vai lidmašīnas pilots. Tas rada ticību garam vai dvēselei. Taču zinātne jau sen pierādījusi, ka tas nav iespējams. Šo sajūtu rada smadzenes, kuru veido tieši tās pašas sastāvdaļas, kas apkārtējo pasauli. Mēs patiešām esam neatņemama Visuma sastāvdaļa.
Tas nozīmē, ka psihedēliskā esības izpratne var būt tuvāka patiesībai kā duālistu idejas. Lai arī parastais apziņas stāvoklis ir piemērotāks lai izdzīvotu un vairotos, tas var arī nebūt labākais sevis izprašanai. Iespējams, zinātniekiem nepieciešams darboties šādu vielu reibumā.
Tieši to 1972.gadā žurnālā Science ieteica Kalifornijas universitātes psihologs Čārlzs Tārts. Viņš dažādus apziņas stāvokļus salīdzināja ar dažādām zinātnes paradigmām un ierosināja izveidot "īpašu apziņas stāvokļu zinātnes", kuru pārstāvji darbotos un sazinātos halucinogēnu ietekmē. Tām gan var izrādīties ļoti ierobežots piemērojums, taču tas pierādītu, ka parastais apziņas stāvoklis nav vienīgais iespējamais Visuma saprašanai."
Tags: psy