|
|
|
October 4th, 2026
ulvs
 | 11:40 am
Eiforija liela, bet tikpat īsa kā vienmēr. Ja nu ne īsāka.
|
ulvs
| 03:46 am
"The idiot in motion will always beat the genius in rest" - Josh Fucking Hokit
|
October 3rd, 2026
prtg
 | 02:04 pm
Sapunktots papīrelis urnā
|
hessin
| 01:42 am
Tagad tik nenogulēt visu vēlēšanu dienu.
|
October 2nd, 2026
ulvs
| 11:27 pm
Tu temporāri esi cilvēks. Ārpus tavas cilvēka pieredzes tu esi viss pārējais - kukainis, akmens, smilts grauds, ūdens, gaiss. Tu esi tas, kā dievs pieredz šo "zemāko" realitāti.
|
wowow
 | 01:11 am - Kliedzoša nekompetence
Ir pienācis laiks, kad iekārtas un mehānismi noklājas cits pēc cita. Te jau biju rakstījis, kāds čakars ir pierunāt virtuves meistarus atbraukt un nomainīt durvu pacelšanas mehānismus, vieglāk un ātrāk (pusgada laikā) bija pasūtīt 4 dažādus mehānismus amazonā (kādam nevajag dažādu modeļu pacēlājus?), mocīties pašam, dabūt kriku un beigās ar dievu uz pusēm kaut ko saķimerēt. Bet nu pienāca laiks trauku mašīnai, gods kam gods, vecais Electrolux nokalpoja 15 gadus lai arī ne bez 3d prinētētām plastmasas detaļām un vienas otras noliktavā pasūtamas komponentes, bet tomēr.
Jaunais Electrolux (protams, bez wifi) tika pasūtīts ar piegādi un uzstādīšanu. Par naudu. Meistars atbrauca stundu vēlāk kā solīts, strādāja ilgi. Visu pārbaudīja un aizbrauca. Pēc tam atklājās, ka savienojumi tomēr pil un godīgi sakot, lai arī man ir ļoti riebīgs raksturs, bet tomēr, tomēr, es labāk izvēlējos aizbraukt uz Depo, nopirkt jaunu ūdens pievada trubu un stellatslēgu (kas kaut kur bija noslēpusies) un visu sataisīt pašam vēl tajā pat vakarā, nevis padirst vēl pāris dienas pišoties ar Euronics.
Sad, sad, sad, sad šitueišn.
|
October 1st, 2026
hessin
| 08:48 pm
Šogad vispār nesekoju vēlēšanu aģitācijām un diskusijām, jo tad negribēsies balsot par nevienu partiju.
|
September 30th, 2026
ulvs
| 11:19 pm - Turpini eksplorēt
I Bill Plotkin, American depth psychologist, wilderness guide and founder of the Animas Valley Institute. He presents the model in Soulcraft (2003) and most fully in Nature and the Human Soul (2008). He calls it the "eco-soulcentric developmental wheel" (the Soulcentric Developmental Wheel), and it is the life cycle of a person who matures toward a soul-rooted, nature-connected adulthood.
The eight stages, in order:
- Innocent in the Nest (early childhood)
- Explorer in the Cocoon (middle childhood)
- Thespian at the Threshold (early adolescence)
- Wanderer in the Wilderness (late adolescence to early adulthood)
- Soul Apprentice at the Wellspring (soul initiation begins)
- Artisan in the Cave (giving the soul's gift form)
- Master in the Sea (mature adult, cultural contribution)
- Sage / Elder (elderhood)
II
The Stages Matrix - tas pats, plus, vērtējuma sistēma (Terija O'Fallona). https://www.stagesinternational.com/about
|
ulvs
| 10:05 pm - musicianship (mūziķa kuģis)
Esmu uzkačājis ģitārspēles prasmi līdz 7,5/10. Visvairāk lepojos ar jauniegūto konsistenci. Man vienmēr ir bijis problemātiski nevis izdomār kaut ko interesantu, bet nospēlēt to bez mikro kļūdām.
Komponēšanā gan tikai knaps 5,5/10. Bet es zinu, kāda medicīna man ir nepieciešama.
|
September 29th, 2026
prtg
| 08:27 pm
Racionālā apvienība
|
ulvs
| 05:58 pm
Naids pret krieviem latvietim jāredirektē uz darbu ar krieviem, palīdzot viņiem apgūt latviešu valodu. Vai vismaz angļu.
(Aiztaisi muti, ja gribi rakstīt, ka negrib mācīties; negrib, jo noteikti nevēlas sastapt tevi)
|
ulvs
| 05:40 pm -
Atklātība, pieredzes (at)gūšana, ķermeniskums medicīnas un uzspiestas vientulības vietā.
Raksts tapis ar mērķi veicināt atklātus, intīmus dialogus un aizstāt novecojušo teoriju par "smadzeņu ķīmisko disbalansu" ar holistisku, uz kustību un komunikāciju vērstu izpratni par realitāti.
Katram garīgi slimajam ir pienākums pret sevi - atrast citu garīgi slimo, ar kuru izveidot attiecības ar mērķi palīdzēt vienam otram transcendēt savu garīgo kroplumu, izmantojot pilnīgu transparenci par traumas ģenēzes cēloni, kopīgu darbu un savstarpēju pieskatīšanu. Pirms emocionāli reaģējat uz teikto, aicinu izlasīt līdz galam manu, kā Junga skolnieka, analīzi par mūsdienu „dekonstruēto“ sievieti un vīrieti.
Sievietes, kuras pārņem viņu animus puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar vīriešiem, jo šī dvēseles disbalansa dēļ viņu apziņā notiek nepārtraukta analīze par netaisnībām. Tas ir tas, ko sauc par principa prevalēšanu pār saprātu. Sieviete bioloģiski, un tāpēc arī vēsturiski, ir izteiktāks aprūpes spēks (a force of nurture). Tāpēc, atraujoties no vīrišķības, kuru viņas vēsturiski piedzīvoja kontaktā ar pretējo dzimumu un savienībā ar ko dabiski tika realizēta viņu sievišķā puse, viņas izjūt neaizpildāmu tukšumu. Ikdienā atrautas no sava vēsturiskā stāvokļa (ģimenes, kur blakus vienmēr bija pretējais dzimums), viņas šo tukšumu organiski līdzsvaro, injicējot vīrišķību savā realitātes uztverē: domās un darbībās.
Vīrieši, kurus pārņem viņu anima puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar sievietēm, jo kļūst pārmērīgi sentimentāli un nes savu vientulību visur, kur iet. Viņi kļūst sociāli raustīgi: sabiedriskās vietās, starp svešiniekiem, stabilas runas vietā plūst nopūtas un citi izsaucieni, jo šāda vīrieša apziņa ir piesātināta ar sevis žēlošanu. Tas var izpausties dažādi, arī kā akls materiālisms, kurā vīrietis dvēseles tukšumu mēģina aizpildīt ar lietām. Un to visu paātrina laikmeta vadošais gars un ekonomikas doma par „the art of the deal“, nepārtrauktu efektivizāciju - neesošas, neīstas vērtības ģenerēšanu no nekā.
Ja dzīve kapitālisma verdzības sistēmās (atvainojos par izteicienu), kur cilvēks tiek ieslodzīts kubikulā kopā ar citiem tādiem pašiem apjukušajiem, kurus vada asinskāri un no sava gara atsvešināti cilvēki, lai ģenerētu ciparus (burtiski - digits) no nekā par neko (reklāma, apdrošināšana, banka - visas tās sistēmas, kas sagrūtu, atkal iestājoties dabiskajam stāvoklim: ēst, patverties, vairoties, nogalināt), netiek līdzsvarota ar fizikalitāti, piedzīvojumu, skaistuma meklēšanu un, atļaušos teikt, zināmu dzīvnieciskumu, tā nogalina spēju būt asam. Tā nogalina spēju būt cilvēkam.
Skumjākais ir tas, ka psihiskās veselības aprūpes personāls lēni seko zinātnes secinājumiem: oficiālais kurss joprojām ir ķīmija un vientulība/izolācija, nevis, teiksim, fizikāla rutīna un biedrība, kopīga jēgas ģenerēšana. Cilvēki, dzīvodami šādās neefektīvās un ikdienā neorganiskās sistēmās (neorganiskās, salīdzinot ar to, kā realitāti pieredzēja cilvēks lielākajā daļā no homo sapiens evolūcijas laika - kad kustība, biedrība un kopīga jēgas rašana, izdzīvojot, bija katras dienas galvenā tēma), instinktīvi apzinās, ka psihiskās veselības ārstēšanas metodes ar ķīmiju un uzspiestu vientulību vairumā gadījumu ir pupu mizas (rakstu „vairumā gadījumu“, jo, ja cilvēks ir novests tik tālu, ka vairs nespēj domāt un savienot savas darbības ar dzīvības uzturēšanu, zāles un uzspiesta vientulība IR īslaicīgs risinājums). Tāpēc nav ticības, tāpēc apdziest liesma, jo rodas sajūta, ka dzīvē viss ir bezcerīgs. Jo netiek praktizēta jēgas ģenēze. Jo nenotiek kustība kopā ar citiem cilvēkiem.
Ar zālēm nevar izārstēt to, ka tu nefunkcionē tā, kā funkcionēja tavi senči. To nevar izdarīt arī ar līdzjūtību. Tikai ar viedu, kontrolētu komforta noārdīšanu, tikai ar maskulīnās piedzīvojumu kāres atgriešanu vīriešos, tikai ar sieviešu berzi ar šādiem vīriešiem! Kaut vai vienatnē, bet eksplorācijai jābūt tieši tādai, kādu to atceries no bērnības! Jo tad tu zināji, kas ir pieņemams un kas nē: gāji un strādāji kopā ar citiem puišiem un meitenēm (ja vien tev nebija traģiska bērnība un tu tiešām nespēj atskatīties uz laiku, kurā efektīvi funkcionēji - tādā gadījumā atvainojos; lūdzu, piedod, ja liku tev justies slikti).
Ķīmiskā disbalansa teorija ir zinātniski novecojusi - to atzinusi pati zinātne*. Lai dzīvo desensitivizācijas terapija, lai dzīvo fiziskā terapija, lai dzīvo dziļa, patiesa, atklāta saruna bez jebkādām pretenzijām starp vīrieti un sievieti. Un starp visiem cilvēkiem vispār.
* https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S266656032200038X
|
prtg
| 05:10 pm
Pressure (2026)
|
September 28th, 2026
f
 | 09:38 pm - : birthdays
nu ko, jaunatne. kā teica viens mans draugs ar īpatnēju takta izjūtu - šodien tu iesoļo piektajā gadu desmitā! ar to arī mūs visus apsveicu.
|
ulvs
| 01:56 am
Sister Irene O'Connor - Fire of God's Love (1973) ir augsta autsaideru mūzikas pilotāža. Kāda austrāļu māsa, kura Singapūrā kalpoja dievam, izlēma ierakstīt negantu psych folk albumu, inspirējoties no gospeļiem. Lai sludinātu dieva mīlestību.
Jāņa evanģēlija 8. nodaļas 12. pants: Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas nevairosies tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma."
Šai mūzikai ir tik savdabīgs hedrūms, ka, klausoties to, ir sajūta, ka smadzenes tiek at-pie-sār-ņo-tas. Un dzimst jauni neironu tīkli.
|
ulvs
| 01:08 am
Tu, neizsakāmais avot,
Tu, absolūtais sākumpunkt,
Tu, radikālā transcendence,
Tu, gaismas emanācija,
Tu, visas radīšanas pamats.
|
September 27th, 2026
ulvs
| 10:21 pm - Gustav Dorē - Asaru ielejā (1887)
|
porcupine
 | 09:46 am - Īsumā par putnkopību*
Sievietes, kuras skrien ar vistām. Čaļus skaita rudenī.
*(Un arī par vēlēšanām.)
|
September 26th, 2026
ulvs
| 11:08 pm
Just don’t be a sad fucker, fucker.
Just don’t.
|
ulvs
| 12:57 pm
Mans mīļākais albums pasaulē ir "Sapņu paviljons" (Harold Budd / Brian Eno, 1978). Katru reizi, kad es klausos to, man ir sajūta, ka es atdzimstu savas mātes miesās. Es vēlētos kaut es kādreiz spētu radīt tik nozīmīgu mūziku, kas mani aizkustinātu vairāk nekā mūzika, ko esmu radījis vai kas ir radīšanas procesā.
|
|
|
