kaķa klepus

1) Ice Age 3. daļa - fucking good! Negribas salīdzināt ar iepriekšējām daļām, kura no tā visām krutāka, jo uztvēru to kā atsevišķu filmu. Lai gan animācijas žanrs nav mans mīļākais, kāda starpība uz ko blenzt - uz Džoniju Depu vai multeni?! Priecē stāsta vienkāršība - zvēruļi sajūtas vainīgi, ka pametuši pastulbu draugu, kas šobrīd atrodas briesmās, un, lai mazinātu savu vainas apziņu, visi metas viņu glābt. Vairākkārtīgi filmā parādās vāvere ar savu zīli - te gaidāms pārsteigums! Beigas, protams, laimīgas.
2) Easy Virtue - britu puisis apprec amerikāņu sacīkšu braucēju un atved pie vecākiem - zvērinātiem britiem. Stāsts par to, ka cilvēkus nevar mainīt - tu vai nu spēj, vai nespēj pieņemt tādus, kādi viņi ir. Brīdī, kad amerikānietei piereibjas izlikties par to, kas viņa nav, filma kļūst pavisam nebaudāma. Angļi ar saviem līdz absurdam bezjēdzīgajiem paradumiem ir daudz interesantāki nekā kaut kāda blonda amerikāniete, kuras atrašanās šajā muižā ir gluži vai nejaušība - ai, apprecēju šito jauno džēku, tāpēc ka, atšķirībā no iepriekšējā vīra, viņš ir jauns un smuks. Atsevišķi momenti ir grodi un daudzsološi, bet tie diemžēl nav saistīti ar filmas galveno varoni. K. Skotas Tomases un K. Fērta ģimenes drāma ir daudz interesantāka: ar to, kā sieva savu vīru savākusi no franču bordeļa, kā viņa centusies noturēt dzimtas īpašumus, bet tagad viss ir sabrucis, un kā vīrs ir te palicis mēbeles statusā, jo izvēlējies mazāk riskanto, bet bezjēdzīgāko ceļu. Šī sižeta līnija pelna daudz lielāku līdzpārdzīvojumu nekā jaunā pāra pilnīgi absurdās sarunas par 'mīli mani vairāk'!
3) Two Lowers - nē, nu ... romantiska filma. Stāsts par nepareizu iemīlēšanos, kuram it kā vajadzētu raudāt līdzi. Un tomēr. Nē. Var jau būt, ka viss stāsta skarbums slēpjas faktā, ka filmas galvenā varoņa dzīvi līdz šim ir noteikuši vecāki, bet beidzot viņš savā dzīvē ir sadūšojies uz patstāvīgu lēmumu - izvēlējies sev meiteni (kuru nevar dabūt), parakstījies uz avantūru, bet tas izgāžas, un tāpēc mums vajadzētu ķert pēc puņķulupatas. Nezinu, man kaut kā roka necēlās. Filmas beigas diemžēl neliecina, ka šī izputējusī mīlestība bija 'būt vai nebūt' kategorijā.

"In creative work, copywriting skills are vital. Art attracts but COPY SELLS."

Te ofisā ir kāds, kas tualetē pārliek tualetes papīra rullīti ;)

Viss jau ir jauki. Cilvēki ir jauki, bet viņi man netic. Šodien saņēmu kārtējo neticības un skepses devu attiecībā uz savu lēmumu mainīt darbu. Vēl vairāk - viņi mani aicina atpakaļ! Tas bija pizdjec, pēc kura grādīgo dziru iztukšoju līdz galam un palūdzu nākamo glāzi. Man pagāja zināms laiks, kamēr es sapratu, ka man nav taisnība par tiem lēmumiem, kurus pieņem citi; katram pašam ir tiesības izvēlēties savu ceļu un tu vari tikai pateikt, ko par to domā un ko darītu, ja būtu tā cilvēka vietā, nevis nosodīt kādu. Kaut tas būtu labākais draugs, kas, iespējams, patiešām dara nepareizi. Bet viņš vismaz dara. Un tā būs viņa pieredze, nevis kaut kāds stulbs pieņēmums: visi privātie uzņēmēji ir slikti, visi ir naudas rausēji un neviens nedomā par darbiniekiem - visiem rūp tikai privātais autoparks un citas ekstras! Tevi piečakarēs, tevi uzmetīs, pasaule ir ļauna. Pēc trešās glāzes es pateicu atklāti - pat ja būs sūdīgi, es nekad neiešu atpakaļ uz vietu, no kuras esmu aizgājusi ar rūgtumu sirdī. Nekad. Bet cilvēki ir jauki. Viņi cenšas domāt par sevi un viņiem tas izdodas :) Tikai nez kāpēc viņiem liekas, ka arī citi par viņiem domā un uztraucas par viņu vajadzībām/vēlmēm par to, kā visam būtu jānotiek?! Nē, mīlīši, mēs arī domājam tikai un vienīgi par sevi!

Laiks šodien velkas:( Lai gan ar laiku saistītie apstākļi ir vienīgais topics, kas apspriežams retajās kolēģiāli kopistiskajās pīppauzēs. Nu, bet, protams. Cilvēki sarunājas tikai tad, ja viņiem vienam no otra kaut ko vajag. It's so simple ;) And job is just about the job, nothing private, indeed!

Today is the shopping day :) Atliek pielūgt visus iespējamos dievus, lai kaut kas no tā visa arī derētu. Cenas ir vairāk nekā iepriecinošas, par izvēles iespējām vispār nerunājot.

EOB un TGIF

Jau bija aizmirsies kā FreeCell jāspēlē ...

Prasās kādam pa purnu iedot! Tepat&tūlīt!

Ēdu zirņus un bakstu rasbainieksa žurnālu, lai sameklētu ierakstus par bezdarbnieku procedūru. Atradu, ko meklēju :) Rīt būs jāpiezvana uz kādu no Rīgas kantoriem un jāpiesakās rindā! Ahujeju no šitās sistēmas. 

Par to, kā mēs vakar ar brāļa sievu no laukiem uz Rīgu vilcienā braucām ar autobusa biļetēm, man vēl joprojām nāk smiekli. Cēsis rullē. Tāpat kā rullē Daienai Kītonei līdzīgā vilciena konduktore, kura mums vienkārši pagāja garām un nepaprasīja uzrādīt biļetes. Savukārt man būtu jāpārdomā sabiedriskā transporta koplietošana ar pazīstamiem cilvēkiem, jo viņi man pēdējā laikā sagādā tikai pārpratumus - vispirms nokavēta lidmašīna Londonā, tad nepareizas biļetes Cēsīs. Bail pat iedomāties, kas varētu būt nākamais :(

Šodien braucu tramvajā uz darbu - uz pēdējo darba dienu šajā vietā - un izdomāju, ka manas 3 pamatvērtības ir brīvība, miers un drošība (lai arī ko katrs no jums ar to saprastu!). Tas, kas ir noticis pēdējās nedēļas laikā - ups and downs - īstenībā ir kaut kas nebijis priekš manis. Pirmkārt, jau attieksme no līdzšinējā darba devēja, kas droši vien ir likumsakarīga - ko sēsi, to pļausi. Kad pēc divu gadu strādāšanas gāju prom no bankas, es atvadu pasākumā raudāju, jo es biju ļoti pieķērusies tiem cilvēkiem, es biju jauna un tā bija mana pirmā nopietnā darba vieta, kurā es jutos novērtēta un kurā man tika dotas vairākas iespējas. Šodien esmu par četriem gadiem un pāris mēnešiem vecāka nekā toreiz, iemācījusies vairs tik ļoti nepieķerties cilvēkiem, neinvestēt viņos un nepaļauties, tāpēc arī rūgtums ir tikai formāls, nevis emocionāls. Otrkārt, sava veida uzticēšanās no tā cilvēka puses, kas man piedāvāja darbu - es to ļoti augstu vērtēju un tas ir kaut kas tāds, ko negribas sačakarēt. Tas ir izaicinājums, kas nāk īstajā brīdī - tad, kad liela daļa ilūziju ir sabrukušas un tu esi gatavs celties un sākt visu no sākuma. Es patiesībā neuztraucos par to, kā būs un vai tā nebūs vilšanās/fail, jo kurš idiots iegūto pieredzi (lai kāds arī nebūtu rezultāts) uzskata par vilšanos?! You just have to move on.

Jā, jā! Es arī redzēju jauno Hariju Poteru. Un biju ārkārtīgi vīlusies. Šeit gan uzreiz jāatzīstas, ka neesmu poteriādes fane (nevienu grāmatu neesmu lasījusi; iepriekšējās sērijas esmu kaut kad redzējusi), bet pasaku filmas man patīk, jo tās parasti ir krāšņas un aizraujošas. Lai gan filmas pirmā epizode ir draivs šī vārda tiešakajā nozīmē, viss pārējais ir vairāk vai mazāk garlaicīgs. Man personīgi ļoti krita uz nerviem tie kraši - kurš ar kuru grib nosūkties! To, ka galvenie varoņi ir kļuvuši par pusaudžiem, var redzēt pēc Hermiones krūtīm. Tāpēc jau nevajag trešo daļas filmas aizpildīt ar absolūti nevajadzīgām sižeta līnijām. Man tomēr gribētos ticēt, ka burvju pasaulē mīlestībā ir kaut kas cēlāks, nekā nosūkties ar labākā drauga māsu. Pretējā gadījumā - kāda jēga ir šai paralēlai magic pasaulei?! Otra lieta, par ko ik pa laikam aizdomājos, bija par iepriekšējām sērijām - sēdēju un domāju, ko no visa iepriekš redzētā man vajadzētu atcerēties, lai sajustos kaut cik ieinteresēta uz ekrāna notiekošajam? Un vai es vispār esmu noskatījusies piekto daļu? Beigās ... jā, pašās beigās es no kinoteātra izgāju ar secinājumu - bļe, tas Poters taču ir totālākais lūzers, jo bez saviem draugiem un labajiem burvjiem viņš neko nebūtu izdarījis! Viņš, pretēji ļaunajiem džekiem, ir pasīvs savā būtībā. Vienīgais, kas viņu kā personāžu dzen darboties, ir doma, ka viņš ir izredzētais, un pāris viedi džeki, kas pasaka - bļe, briest baigie sūdi! Vienīgais, kas viņu kā personāžu ir izvilcis līdz 6.sērijai, ir fakts, ka labie spēki savu mērķu dēļ ir spējīgi konsolidēties diez gan operatīvi (it sevišķi tad, ja nākas tikai aizstāvēties), kamēr sliktie daudz enerģijas iztērē, lai sashēmotu, kā apčakarēt pārējos sliktos un dabūt lielāko pīrāgu - visu varu savās rokās! Bet Alans Rikmans (prof. Snape) ir un paliek seksīgākās balss īpašnieks :)

Bļēdj! Augstākā līmeņa ierēdņi. Es nevaru. Smieklīgi, ja nebūtu tik pazemojoši. Pēc intervijas es savai priekšniecei teicu - tas bija pretīgāk nekā atsūkāt vārtrūmē!

Man ir slinkums meklēt glāzi, tādēļ loku Martini no pudeles! Pēc 40 minūtēm jābūt ministrijā uz darba interviju. Lai nu par ko, bet par garlaicību sūdzēties nevaru ;) Priekā, draugi!

Fanātisms un pieticība. Neatlaidīgie Strēlnieki izceļas ar lielisku melno humora izjūtu un mūsdienās apbrīnojamu galantumu. Strēlnieki mīl parunāties par augstām tēmām un mīl valkāt melnas krāsas apģērbu. Dzer reti (galvenokārt iedzer), bet vecumdienās raksta pašu izdomātus memuārus. Sieviete Strēlnieks - Kazanova svārciņos, kas bezrūpīgi vienu vīrieti maina pret citu. Viņa ir godkārīga un uzskata sevi par seksuālu dāvaniņu vīrietim. Nekautrējoties mīļākajam izstāstīs par viņa priekštečiem, bet, ja nāksies viņā vilties - nevilcinoties pateiks to… Interesanti, ka vīrieši parasti viņas nežēlīgi krāpj. Sieviete - Strēlnieks - tas ir romantiķa vai izvirtuļa sapnis, jo viņa ir tāda, kādu viņu redz vīrietis, ja vien viņa viņu, protams, iekāro.

Saņēmu uzaicinājumu rīt ierasties uz pretendentu komisijas sēdi par atlasi, kurai es personīgi neesmu pieteikusies, izsakot vēlmi kaut kur un uz kaut ko kandidēt. Vot, sēžu un domāju - smieties vai raudāt, iet vai neiet?! Ja komisijas sastāvu amatu līmenī es vēl varu iztēloties (un tas pavisam reāli 'izrauj'!), tad par sarunas formātu un koncepciju man nav ne mazākās sajēgas!

Šonakt totālā panikā atteicos nodarboties ar seksu, pilnīga paranoja un sirdsklauves. "NĒ, Dieva dēļ, neskaries man klāt!" Viņš mani izlamāja un izdzina no dzīvokļa. Kad es pamodos, bija pusdivi.

Ir sasniegta stadija, kad varu sēdēt un bezjēdzīgi blenzt vienā punktā, pilnīgi bez jebkādas 'kur un kāpēc' sajūtas. Laiks iet. Bet nekas nenotiek.

Vakar bija ārkārtīgi seksīga pasēdēšana. Ar sievieti. Un man vienmēr ir licies, ka sievietes ir seksīgākas par vīriešiem. Lai gan jūs noteikti ar apzīmējumu 'seksīgs' sapratīsiet katrs kaut ko savu ;) Mājās es biju pēc pusnakts; bikšu staras bija pieķepušas ar kaut kādu šļuru no ielas (pieņemu, ka tas bija liepziedu medus, ziedu un dubļu maisījums, jo to visu es vēl šorīt kasīju nost no kurpju zolēm); mati no mitrā laika sapūkojušies; vannā knapi remdens ūdens; 5 stundas līdz modinātāja zvanam. Jebkurā citā reizē šāds komplekts būtu padarījis mani īgnu, bet ne vakar :)

Salija. Logi bija ciet, bet tik un tā salija. Ne tikai uz palodzes, bet arī no griestiem pilēja. Atstūmu galdu, tur apakšā ir pielijis paklājs un vadi. Laikam jāaiziet uzpīpēt.