kaķa klepus - abloms

Viss jau ir jauki. Cilvēki ir jauki, bet viņi man netic. Šodien saņēmu kārtējo neticības un skepses devu attiecībā uz savu lēmumu mainīt darbu. Vēl vairāk - viņi mani aicina atpakaļ! Tas bija pizdjec, pēc kura grādīgo dziru iztukšoju līdz galam un palūdzu nākamo glāzi. Man pagāja zināms laiks, kamēr es sapratu, ka man nav taisnība par tiem lēmumiem, kurus pieņem citi; katram pašam ir tiesības izvēlēties savu ceļu un tu vari tikai pateikt, ko par to domā un ko darītu, ja būtu tā cilvēka vietā, nevis nosodīt kādu. Kaut tas būtu labākais draugs, kas, iespējams, patiešām dara nepareizi. Bet viņš vismaz dara. Un tā būs viņa pieredze, nevis kaut kāds stulbs pieņēmums: visi privātie uzņēmēji ir slikti, visi ir naudas rausēji un neviens nedomā par darbiniekiem - visiem rūp tikai privātais autoparks un citas ekstras! Tevi piečakarēs, tevi uzmetīs, pasaule ir ļauna. Pēc trešās glāzes es pateicu atklāti - pat ja būs sūdīgi, es nekad neiešu atpakaļ uz vietu, no kuras esmu aizgājusi ar rūgtumu sirdī. Nekad. Bet cilvēki ir jauki. Viņi cenšas domāt par sevi un viņiem tas izdodas :) Tikai nez kāpēc viņiem liekas, ka arī citi par viņiem domā un uztraucas par viņu vajadzībām/vēlmēm par to, kā visam būtu jānotiek?! Nē, mīlīši, mēs arī domājam tikai un vienīgi par sevi!