kaķa klepus - Nedodied latviešu kino naudu!

Vēl joprojām esmu šokā par vakar (beidzot) redzētajiem "Rīgas sargiem". Es laikam esmu viena no retajām, kura šo megagrāvēju un nacionālo lepnumu vēl nebija noskatījusies. Šobrīd reāli to nožēloju. Filma nebaudāma gan saturiski, gan vizuāli. Tas, ka šis produkts tiek pozicionēts kā vēsturiska mākslas filma, nenozīmē, ka var klaji ignorēt vēstures faktus. Kādā herā bāzt iekšā dokumentālos kadrus, bet, veidojot 'scenāriju', ignorēt to, ka tajā laikā baznīcām zvanu nebija, jo visi, izņemot Pēterbaznīcu, bija pārkausēti, un trauksmes laikā civilie pa pilsētu nevazājās?! Arguments, ka pilnīgi precīzi attēlot vēsturiskos faktus neesot bijis iespējams, neattaisno tik klaju pašdarbību, vēl jo vairāk dēļ tām vēsturisko faktu atsaucēm, kas filmā tomēr izskan, un dēļ nacionālpatriotiskās noskaņas, kas jaušama gan aizkadra tekstos un Rīgas sargu dialogos, gan svecīšu epizodē! Bilde filmai jeb mākslinieciskais noformējums un operatora darbs pat man lika nosarkt - vismaz 4reiz parādītā pastkartes bilde uz Daugavas labo krastu, ārkārtīgi smuki nokrāsotās mājas un pārgrimmētie aktieri (E. Kļaviņas seja vienā epizodē ir pilnīgi lillā!) bija smieklīgi un plakani, savukārt epizode, kurā vāciešu bruņumašīna no tilta iegāžas Daugavā, un J.Reiņa&N.Laizāna mahačs baznīcas tornī, kur pāris kadri bija veltīti kamerai nevis pretiniekam, pazudināja jebkādu ticamības momentu, izraisot vien histērisku smieklu šalti :D Dialogi un Elzas aizkadra teksti prastas propagandas līmenī, savukārt Niedras (?)&Ulmaņa sarunas vairāk atgādināja labas dikcijas paraugdemonstrējumus, nevis dzīvu sarunu starp diviem cilvēkiem, kur katram ir sava vajadzība! Nemaz nerunājot par to, ka Ulmaņa lūpu kustības vietām negāja kopā ar dzirdamo tekstu (lietuvietis kā nekā!)! Mani personīgi filmā uzrunāja tikai divi momenti - līdzcilvēku pārmetumi 'varonim' Mārtiņam, kurš vairākus gadus pavadījis Krievijā, tagad atgriezies un nu tik cīnīsies, kamēr tie, kas dzīvojuši šeit uz vietas, visas cerības sen jau ir zaudējuši (tas nekas, ka filmas turpinājumā viņiem šīs cerības atkal uzrodas), un Justīnes&Ješkas (Slucka&Skrastiņš) sirnīgi vienkāršā līdzatkarība, lai gan varam tikai minēt, vai muzikanta faktors ir pietiekoši spēcīgs, lai diez gan pievilcīgā un visnotaļ turīgā viesnīcas īpašniece būtu izvēlējusies šo šmigotāju kā savu izredzēto aiz filmā vairākkārt atgādinātā racionālā argumenta - tu esi muzikants, tevi nevar iesaukt karā (tātad tevi nenošaus!). Pretējā gadījumā šīs attiecības vienkārši nerullē, jo Vecrīgas viesnīcniecei noteikti ir daudz citu iespēju izvēlēties daudz izdevīgāku partiju. Elzas un Mārtiņa mīlas līnija vispār nav apspriežama, jo teksti un rīcība filmas gaitā ir pretrunīgi, neargumentēti un banāli, un Elza pie Mārtiņa atgriežas tieši tā paša iemesla dēļ, kādēļ pamet viņu :D
Kopumā jāatzīst, ka es nebiju gaidījusi kaut ko tik šausmīgu. Filma ir plakana, banāla un vizuāli nebaudāma. Piedodiet!