Kultūras kanons

« previous entry | next entry »
Mar. 12th, 2009 | 09:42 am

Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā tiks iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tautas. tradīcijas. Vizuālā māksla. Skatuves māksla. Mūzika. Literatūra. Arhitektūra un dizains. Kino.

Zem ievietotajām saitēm ir uzskaitītas kanonā iekļautās kultūras vienības, kā arī sniegts skaidrojums, kādēļ tās ir būtiskas un vispār iekļautas šajā kanonā. Kas attiecas uz man vistuvākajām kategorijām - skatuves māksla, kino, literatūra - sajūta ir visnotaļ mērens WTF! Daudzām vērtībām ir sociāls, nevis mākslieniecisks raksturs, tā teikt - inovatīvas vērtības birka, 'tā laika' uzdrīkstēšanās. Turklāt apšaubāma ir šāda dalījuma atbilstība augstāk minētajam kanona jēdzienam. Izceļot atsevišķu režisoru ieguldījumu desmitgades garumā, kanons izplūst, jo bez veiksmēm ir bijušas arī neveiksmes un īpaši netiek izcelti aktieri, ar kuriem sabiedrība identificē teātri vispār un teātri noteiktā laikmeta griezumā. Antra Liedskalniņa un Uldis Pūcītis - vai vienīgie un spilgtākie universāla tipa (tā stāv rakstīts) aktieri (lai gan jāatzīst, ka es neesmu pazīstama ar U. Pūcīša komedianta dotībām, bet tās noteikti ir nepilnības manās zināšanās)?! Visu cieņu aktieriem, bet ja mēs pamēģinātu salīdzināt A. Liedskalniņu ar L. Bērziņu, E. Radziņu, V. Līni, V. Artmani un U. Pūcīti ar E. Pāvulu, K. Sebri, H. Liepiņu?!  Protams, saraksts nekad nebūs pilnīgs, tas nekad nebūs absolūti objektīvs. Tāpat mēs katrs varam pārbaudīt, cik daudz no šīm vērtībam esam redzējuši, lasījuši un dzirdējuši. Ja tas viss tiek definēts kā Latvijas kultūras pieredze, kurai jānodrošina piederības izjūta Latvijai, tad man jāsāk aizdomāties, kādā valstī esmu dzīvojusi.

Nobeigumā tikai pievienošu jēdziena 'kanons' skaidrojumu: izcelsme - sengrieķu kanōn 'paraugs, mēraula, norma'. 1. Tas, kas ir obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts. 3. Mākslā - vispārpieņemtu stingru likumu kopums, kas reglamentē mākslas darba kompozīciju, kolorītu u.c.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {8}

pata

Re: Nu tad parunāsima par kultūras kanonu

from: [info]pata
date: Mar. 12th, 2009 - 10:40 am
Link

piekrītu Tavai idejai par kanona mērķauditoriju un informatīvajiem pasākumiem. tikai - vai tas pēc savas būtības būs kanons?! nezinu, vai es sevi varu saukt par 'ar kultūru saistītu cilvēku', jo pamatdarbs tomēr ir nogurušā ierēdņa lomā. tomēr izlasot to sarakstu, man nav 'pilnīgas pārliecības, uz ko tas ir vēsrts. es sākotnēji gribēju uztvert to kā vērtību kopumu vienkāršajai tautai - mūsu krutākie kultūras brendi.
Kultūra vs. Māksla? bet kanona statuss taču tiek dalīts ļoti konkrētās kategorijās, kultūras nozarēs. Varbūt mulsina mākslas nozarē pieņemtais kanona jēdziena skaidrojums. anyway, negribētu piekrist, ka visas šajā kultūras kanonā iekļautās vienības ir visparpieņemtas, kaut vai tādēļ, ka mēs, vietējie, ar tām pat neesam pazīstami! ar šo atgriežamies pie pirmās rindkopas, kas definē šī kanona nozīmi, mērķus un mērķauditoriju. man tomēr negribas parakstīties par piederības izjūtu Latvijai :)

Reply | Parent | Thread


mena

Re: Nu tad parunāsima par kultūras kanonu

from: [info]mena
date: Mar. 12th, 2009 - 11:10 am
Link

Bet ideja nav slikti.

Reply | Parent


mena

Re: Nu tad parunāsima par kultūras kanonu

from: [info]mena
date: Mar. 12th, 2009 - 11:34 am
Link

Tā vēlreiz visu pārdomājot, tikko kā izfunktierēju, ka tie "ar kultūru saistītie cilvēki", kas veidojuši to sarakstu, visu ir uztvēruši pārāk nopietni, un iespējams, baidījušies nolaizties līdz "prastās tautas līmenim", tāpēc saveidots kaut kas "Ekskluzīvs", nevis patiešām zināms un mājīgs, - ar piederības izjūtu.

Bet vot dziļi dziļi iekšā es tomēr visu šito uztveru ļoti pozitīvi. Par to runā, domā, diskutē (pat tāda prastā tauta, kā es), un - ka to var izmantot, atdzīvināt, izrādīt. Utt. Man principā pat nav tik svarīgi, kas tur ir tājā kanonā, man nav svarīgas sastingušas, nomirušas vērtības, kas jā, reiz bija, ehh...
Man gribas, lai to atdzīvina TAGAD un NĀKOTNĒ.

Reply | Parent | Thread


pata

Re: Nu tad parunāsima par kultūras kanonu

from: [info]pata
date: Mar. 12th, 2009 - 11:51 am
Link

true :)

Reply | Parent