Kultūras kanons
« previous entry | next entry »
Mar. 12th, 2009 | 09:42 am
Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā tiks iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tautas. tradīcijas. Vizuālā māksla. Skatuves māksla. Mūzika. Literatūra. Arhitektūra un dizains. Kino.
Zem ievietotajām saitēm ir uzskaitītas kanonā iekļautās kultūras vienības, kā arī sniegts skaidrojums, kādēļ tās ir būtiskas un vispār iekļautas šajā kanonā. Kas attiecas uz man vistuvākajām kategorijām - skatuves māksla, kino, literatūra - sajūta ir visnotaļ mērens WTF! Daudzām vērtībām ir sociāls, nevis mākslieniecisks raksturs, tā teikt - inovatīvas vērtības birka, 'tā laika' uzdrīkstēšanās. Turklāt apšaubāma ir šāda dalījuma atbilstība augstāk minētajam kanona jēdzienam. Izceļot atsevišķu režisoru ieguldījumu desmitgades garumā, kanons izplūst, jo bez veiksmēm ir bijušas arī neveiksmes un īpaši netiek izcelti aktieri, ar kuriem sabiedrība identificē teātri vispār un teātri noteiktā laikmeta griezumā. Antra Liedskalniņa un Uldis Pūcītis - vai vienīgie un spilgtākie universāla tipa (tā stāv rakstīts) aktieri (lai gan jāatzīst, ka es neesmu pazīstama ar U. Pūcīša komedianta dotībām, bet tās noteikti ir nepilnības manās zināšanās)?! Visu cieņu aktieriem, bet ja mēs pamēģinātu salīdzināt A. Liedskalniņu ar L. Bērziņu, E. Radziņu, V. Līni, V. Artmani un U. Pūcīti ar E. Pāvulu, K. Sebri, H. Liepiņu?! Protams, saraksts nekad nebūs pilnīgs, tas nekad nebūs absolūti objektīvs. Tāpat mēs katrs varam pārbaudīt, cik daudz no šīm vērtībam esam redzējuši, lasījuši un dzirdējuši. Ja tas viss tiek definēts kā Latvijas kultūras pieredze, kurai jānodrošina piederības izjūta Latvijai, tad man jāsāk aizdomāties, kādā valstī esmu dzīvojusi.
Nobeigumā tikai pievienošu jēdziena 'kanons' skaidrojumu: izcelsme - sengrieķu kanōn 'paraugs, mēraula, norma'. 1. Tas, kas ir obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts. 3. Mākslā - vispārpieņemtu stingru likumu kopums, kas reglamentē mākslas darba kompozīciju, kolorītu u.c.
Nu tad parunāsima par kultūras kanonu
from: mena
date: Mar. 12th, 2009 - 10:23 am
Link
http://klab.lv/users/mena/298885.html?m
Pie kam KULTŪRA NAV MĀKSLA, bet tas taču ir "kultūras kanons", vai ne??
Reply | Thread
Re: Nu tad parunāsima par kultūras kanonu
from: pata
date: Mar. 12th, 2009 - 10:40 am
Link
Kultūra vs. Māksla? bet kanona statuss taču tiek dalīts ļoti konkrētās kategorijās, kultūras nozarēs. Varbūt mulsina mākslas nozarē pieņemtais kanona jēdziena skaidrojums. anyway, negribētu piekrist, ka visas šajā kultūras kanonā iekļautās vienības ir visparpieņemtas, kaut vai tādēļ, ka mēs, vietējie, ar tām pat neesam pazīstami! ar šo atgriežamies pie pirmās rindkopas, kas definē šī kanona nozīmi, mērķus un mērķauditoriju. man tomēr negribas parakstīties par piederības izjūtu Latvijai :)
Reply | Parent | Thread
Re: Nu tad parunāsima par kultūras kanonu
from: mena
date: Mar. 12th, 2009 - 11:10 am
Link
Reply | Parent
Re: Nu tad parunāsima par kultūras kanonu
from: mena
date: Mar. 12th, 2009 - 11:34 am
Link
Bet vot dziļi dziļi iekšā es tomēr visu šito uztveru ļoti pozitīvi. Par to runā, domā, diskutē (pat tāda prastā tauta, kā es), un - ka to var izmantot, atdzīvināt, izrādīt. Utt. Man principā pat nav tik svarīgi, kas tur ir tājā kanonā, man nav svarīgas sastingušas, nomirušas vērtības, kas jā, reiz bija, ehh...
Man gribas, lai to atdzīvina TAGAD un NĀKOTNĒ.
Reply | Parent | Thread
Re: Nu tad parunāsima par kultūras kanonu
from: pata
date: Mar. 12th, 2009 - 11:51 am
Link
Reply | Parent