filmas

« previous entry | next entry »
Feb. 15th, 2009 | 09:06 pm

"The Curious Case of Benjamin Button" - netērējiet savu laiku! Gandrīz 3 stundas! Filma varēja būt uz pusi īsāka, jo pliks stāsts par vīrieti, kurš piedzimis vecs, bet ar gadiem kļūst aizvien jaunāks, nespēj noturēt skatītāju uzmanību tik ilgi :(  Vismaz ne manējo. The Oscar's fuss šoreiz par oriģinalitāti un vizuāli pieklājīgu izpildījumu, jo tik šizīgu love story neviens līdz šim nav piedāvājis. Taču man personīgi Pita&Blānšetas mīlas stāstā pietrūka tieši kaislības un savstarpējā nepieciešamība būt vienam ar otru kopā. Jo pretējo faktu - kāpēc viņi nevar/nevēlas būt kopā, filmā ir vairāk nekā vajag. To, ka attiecības starp diviem cilvēkiem neveidojas tā vienkārši - by default, zina ikviens! Starp citu, frāze 'let it go!' jau kļūst pārāk nodrāzta :(

"The Reader" savukārt ir viena no labākajām filmām (lai nu paliek atskaites punkti). Skatoties šo filmu, es pārvarēju savu personīgo nepatiku. Proti, es līdz šim ciest nevarēju Keitu Vinsletu; priekš manis organiski nepārvarama bija viņas parādīšanās ekrānā.  Jau pats filmas sākums, tik juteklīgs un trauksmains, pārņem savā varā, lai gan mulsina uz ekrāna notiekošais. Lūzuma punkts ir tiesas zālē. Tiesas prāva patiesībā ļoti precīzi atsedz Hannas raksturu, viņas vērtības un kaunu. Šis tēls rada pretrunīgu līdzjūtību, līdzpārdzīvojumu. Un pretrunas ļoti precīzi sadalās starp skatītāju un Maiklu - cilvēku, kas varēja viņu izglābt. Hannas stāsts, manuprāt, ir izstāstīts ļoti precīzi un racionāli, jo ikviena viņas rīcība ir attaisnojama. Filmas beigas gan mazliet izstieptas, jo scenāristiem ir bijis svarīgi izstāstīt arī to, kas notiek ar Maiklu. Man personīgi tas vairs neienteresēja, jo tajā mirklī, kad kāds no varoņiem kaut arī pasīvi, tomēr nostājas pret to, kuram skatītājs līdzpārdzīvo, ir grūti prasīt, lai mani aizkustinātu abi stāsti.  

Ar 'The Reader' noskatīšanos ir noslēdzies mans apskats par Oskara nominācijām sieviešlomu kategorijā. My Oscar goes to Kate Vinslet. Lai piedod man Merila Strīpa, bet viņai iekš "Doubt" bija tikai divas epizodes, par kurām var teikt - wow! Melissa Leo iekš "Frozen River" - it kā forša, precīza loma, bet filma kopumā bijā kā atsaldēts pusfabrikāts.  Nu, Hateveja un Džolija, protams, labi izskatīsies uz sarkanā paklāja, bet es neesmu īsti pārliecināta, vai par sūdīgu lomu mocīšanu, sejas taisīšanu, teksta atrunāšanu un skaistām, bet skumjām acīm pienākas atzinība.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {45}

judging the mice

(no subject)

from: [info]rasbainieks
date: Feb. 15th, 2009 - 10:24 pm
Link

vispār tikai pāris procentu visu storiju nav par to, ka mēs gribam būt mīlēti, bet liekam tam šķēršļus. (šitais ir no teorijas burtnīcas, ja)

Reply | Parent | Thread


Chloroform Sauna

(no subject)

from: [info]martcore
date: Feb. 15th, 2009 - 10:30 pm
Link

tādā gadījumā galvenajam varonim šie šķēršļi ir jāparvar. (arī teorijas burtnīca). kā varonis bendžamins šos šķēršļus pārvar?

Reply | Parent | Thread


judging the mice

(no subject)

from: [info]rasbainieks
date: Feb. 15th, 2009 - 10:51 pm
Link

drīzāk nevis jāpārvar, bet jārada. lai būtu storijs :)

Reply | Parent | Thread


Chloroform Sauna

(no subject)

from: [info]martcore
date: Feb. 15th, 2009 - 11:09 pm
Link

un šķēršļu pārvarēšanas triumfiālais moments ir tāds, ka blānšeta ar viņu guļ bezmaz dēļ žēlastības (visu filmu bija tāda sajūta par attiecību raksturu), un beigās viņam tas piegriežas. lūk, būtu skaists storijs, ja vien tā būtu patiesība!
a tā nevar saprast, kāpēc blānšeta sākumā no viņa tinas prom, bet pēc tam skūpstas.

Reply | Parent